spoki - stāstam!

Šis gadījums notika pirms pāris mēnešiem. Tādad omei bija saslimusi māsa, viņai 75 gadi bija. Bija bijis infarkts, gulēja uz gultas apmēram mēnesi, bet tad jau sāka palikt labāk. Viņa sāka pati runāt, ēst, lai gan staigāt vēl nestaigāja, bet viss gāja uz labo pusi. Vienu dienu runājos ar draudzenēm, kaut kā aizgāja tēma par miršanu, slimībām utt, un es sāku stāstīt par omes slimo māsu, bet vispār nedomāju par miršanu un kko tādu. Vēl pēctam gāju mājās un domāju, ka viņai būs jādzīvo vēl vismaz 10 gadus, jo nu jau izveseļojas un viss būs forši. (Viņa man ir diezgan tuva, jo dzīvo 10min attālumā no omes laukos, un vienmēr, kad esmu pie omes, mēs braucam arī pie viņas māsas).
Kā Jūs domājiet, kas notika? Nākamajā dienā pēc šīs sarunas ar draudzenēm, omes māsa nomira. Raudāju bez apstājas vismaz 2,3 h. Tas bija tiešām emocionāli ļoti grūti, Protams, ka pie viņas nāves vainoju sevi, jo it kā piesaucu to, bet mamma nomierināja. Naktī omes māsa bija atnākusi pie manis sapnī, baltā kleitiņā, laimīga un smaidīga. Vēl atceros, ka viņa gāja prom, un visu laiku smaidīdama atskatījās uz mani, mādama ar roku. Tas mani nomierināja.
Tāds ir mans stāsts =)

Labrīt!

Brīnos, ka šobakt labi gulēju.
Toties šonakt pārbijos un uz sekundi likās, ka redzēju reālu spoku. :]
Pie mums ciemojas mana vīrieša māsas dēls, viņam 12 gadi. Viņš ir ļoti drošs puika un naktī ejot uz wc nekad nekur neslēdz gaismu. Wc redzama tieši pretī tiklīdz izeju no savas istabas un redzams augsts logs un pods ir pie tās pašas sienas. Tad nu naktī eju uz tualeti, samiegojusies, bet pamodos sekundes laikā kad ieraudzīju melnu ēnu tualetē nekustīgi sēžam. Sāku kliegt kā negudra, bet puika laikam nesaprata kas par lietu un ar sāka bļaustīties, abi pārbijāmies. Es no viņa, viņš no manas kliegšanas. :]

Atceros opja stāstīto, ka viņa mammīte neilgi pirms nomira teica, ka pie viņas sapņos nākot jau sen, sen, sen miruši radi un saucot līdz. Pati atceros maza būdama savu vecvecmammu, atceros, ka skatījos uz viņu un neticēju, ka cilvēks var būt tik vecs :) Viņa nomira 98 gadu vecumā un cik sapratu no vecuma, ne no trakām slimībām.

Jezus Maria....Beibe.Marta - šitā jau var kātus atstiept no bailēm :D :D :D

Vakar bišķi palasīju šo diskusiju- visu nakti murgs rādījās- garām bijušajām lauku mājām brauc mamma ar mana vīrieša draugu. Pie paša iebraucamā ceļa mammai dvēsele tā kā tiek vilkta ārā. Draugs ieminas, ka tā nav laba zīme, saka, ka viņa nedrīkst iet uz to māju. Pēc kāda brīža saprotam, ka tomēr aizgāja. Sauc kaimiņi- mammai aizdegušies mati,seja, rokas- taisījām bēres. Bēru laikā baznīcā ēdām ceptas zivis un es visiem izdalīju skrūvgriežus un skrūves, lai soli nejuktu laukā. Pēc tam ieskatījos zārkā- tur guļ nevis mamma, bet pirms 10 gadiem mirusī vecmamma- viņa drebēja vai kratījās. Es šokā prasu, vai man tikai izliekas, ka vecmamma kustas, izskatās kā dzīva. Māsīca atbild, ka viņa kratās tāpēc, ka šausmīga nāve bijusi. Vēlāk mana dēla bērnudārza grupiņa atnāk un grib viņai nodziedāt dziesmu, tad sīči sakaujas, jo nevar sadalīt bulciņas.
Pamodos, pusstundu baidījos. kad aizmigu, tas pats murgs turpinājās. No rīta brālim izstāstīju, viņš nosauca mani par nenormālo. :D Pašai tagad ir tāds WTF!?

šis tiešām ir WTF :))))))))))))))))))

Hahaa, esmu dziva. Baac, bet tik interesati, tas bildes tiesam loti sausminosas.skatijos ari fragmentus no tiem video, kas izraisa panikas lekmes un pat pasnavibu. Ja zin, ka tie video var to panakt, tad ir bailigi. Bet, ja nezin, tad parasti sizi video. Cik slimam ir jabut cilvekam, lai ko tadu uztaisitu?
:D

Vispār nav īsti pa tēmu - bet es caur kapiem esmu gājusi pēc Jaungada svinībām, jo caur kapiem vistuvākais ceļs, nekas jau nav noticis, bet nepatīk tie kapi naktīs, lai gan tā ir it kā visdrošākā vieta. :)

vienīgā reize, kad gāju cauri kapiem bija pagāšgad. gāju skriet, SAĢĒRBUSIES TRENIŅTĒRPĀ, eju un man blakus apstājas mašīna, atveras logs un vīrietis jautā:'' Za 20 lat?'' es šokā, pasaku nē, viņš aizbrauc tālāk un redzu griežas, lai brauktu atpakaļ, negribējās lai viņš man garām pabrauc, palika mazliet bailīgi, tā nu uzņēmu ātrumu un ieskrēju kapos, kas bija 20 m priekšā. pusē jau mazliet atjēdzos un tad gan sāka palikt neomulīgi. :D

Mācījos pamatskolas 3. klasē. Skola atrodas vecā barona pilī, kur pēc nostāstiem dzemdībās mira barona sieva un viņas bērns. Zem skolas vēl atrodas eja uz šīs sievietes un viņas bērna kapa vietu. Šo eju aizbēra,kad mācījos 4. klasē.

Tātad, mācījos 3. klasē un bija klases vakars, kur spēlējām pa visu skolu paslēpes, kur noteikums bija, ka gaismām jābūt izslēgtām.
Mēs bijām trīs meitenes kopā...klusi ejam par otrā stāva gaiteni, kad pamanam, ka no pirmā stāva vecajām trepēm (trepes ar loku) kāpj augšā sieviete visa baltā. Lēni, klusi, klusi, stalti un prātīgi. Paskatās uz mums un ieiet pirmajās durvīs,kas bija. Tā bija meiteņu tualete. Domādamas,ka tā ir pēdējā meitene, kura mums jāatrod, dodamies pakaļ. Izmeklējam visu tualeti, bet viņas nav. Izmukt nevarēja, jo es paliku pie durvīm sardzē. Pārkāpām noteikumus, ieslēdzām gaismu un reāli - nebija neviena, tikai mēs trīs.....spiegdamas skrējām prom. Skolotāja mūs ieraudzīja uzreiz saprata,kas pa lietu sabaroja ar cukuru un izvadāja pa mājām.
Vēlāk šo visu apspriežot savā starpā secinājām, ka meitene, ko meklējām bija ģērbusies visa melnā, nevis baltā, un tās tualetes durvis pašas atvērās, sieviete baltā tām pat nepieskārās. Tāpat viņa nekāpa pa trepēm, bet slīdēja.

Es jau mācījos augstskolā, kad tante sāka strādāt tai skolā par apkopēju. Viņa ar viņu redzēja. Un regulāri ejot vienai pa pirmo stāvu 2. stāvā var dzirdēt viņas soļus. Slotas, putekļu lupatiņas nemitīgi tiek paslēptas.....ilgi viņa tur neizturēja un ātri aizgāja no tā darba.

meow tā sasmējos :D

Beibe.Marta neilgi pirms nomira drauga omīte viņa mums stāstīja, ka istabā, kur viņa dzīvoja redz mirošos tuviniekus un draugus, arī sapņos. Tad trauga mamma bija kādā seminārā par līdzīgām lietām un tur lektors stāstīja, ka cilvēks pirms miršanas redz savus mirušos radus.

Ieva Roge, mans opaps pirms miršanas neredzēja neko pazīstamu. Viņš pat mammai prasīja,kas tas pa vīrieti, kas tas pa vīrieti...Mamma pagriežas apkārt un saka, te neviena nav. Opaps skatās it kā mammai garām uz to vīrieti un saka, nu tas vīrietis melnos matos, baltā kreklā, kas viņš ir?! Tad opa acu zīlītes pārvietojās it kā tas vīrietis apsēstos uz opa gultas malas, opis neskaidri sācis runāt un nomira.

Secinu, ka nekā pazīstama tur nebija, opa brālis nomira tieši tāpat, es to saucu par "Sagaidītāju", bet ne opis, ne viņa brālis to "Sagaidītāju" nepazina.


Patiesībā, kad opis nomira bija daudz mistikas.....ļoti. Bet nebijos, jo opis man bija ļoti ļoti tuvs!

Vakar nelasīju šo diskusiju, jo tad nebūtu gulējusi visu nakti. Nī_Mo stāsts šķiet vistrakākais par to vīrieti gultā. Mana ome stāstīja, ka vienreiz naktī dzirdēja, ka kāds sētā ver vaļā vārtiņus, piecēlusies izgājusi ārā un tur bija ļoti garš vīrietis kā milzis, ieskrējā māja pamodināt opi, bet tas jau bija pazudis.
Pašai nakts vidū istabā ir ieslēgusies gaisma, un vienreiz ieslēdzās printeris, bet to printera ieslēgšanos var izskaidrot ar elektrības raustīšanos :D

Man mamma vienu laiku pilī strādāja par apkopēju - darbi vēlu vakaros, kad viss ir tumšs. Pilī mēdz būt spoki. Mamma daudz ko stāstīja - ka viņai nokrīt slota, kas nolikta netālu pret sienu, kad pagriezusies, lai to paceltu - slota stāv kā stāvēdama. Ir bijis tā, ka vienā telpā pēkšņi it kā ballītes mūzika skan, merīga, pieklusināta. Kad mamma atvēra,lai paskatītos - tumšs, kluss, nekādas mūzikas utt. Pati arī dažreiz mammai piepalīdzēju patīrīt, kad viņa to palūdza. Oi, durvis atveras un aizveras pašas no sevis - un vēl visādas lietiņas. Brīnumanā kārtā man bail nebija, jo bija jau pie tādiem spociņiem pieradusi, jo mums mājā dzīvoja gariņš (kā jau otrā diskusijā pieminēju). :)

Reizēm ir licies, skatos pa logu, cilvēks aiziet garām, lai gan reāli nekā nav... tā jau vairākas reizes ir bijis :D

Izlasot visus - bailīgākie liekas tie par to balss ziņu un tai meitenei, kura naktī dzirdējusi troksni virtuvē un no rīta ledusskapis bijis telpas vidū!

Ja tā tiešām nav dzīvā fantāzija, tad man ģībiens virsū nāk, iedomājoties sevi tādā situācijā...

A man kaut kā likās, ka gariem, spokiem nav matērijas, attiecīgi tie arī nevar neko aiztikt, pieskarties, pastumt....

Brrr...

paldies meitenes, es nevarēšu pagulēt vairākas naktis :D

Biju nolēmusi nelasīt šo sadaļu šovakar, lai sevi nebiedētu, jo draugs būs naktsmaiņā, līdz ar ko esmu viena mājās. Bet ko tas līdz- tiko skaidri un gaiši sajutu, ka kāds trokšņo otrā istabā! Kaķis tepat man blakus guļ. Lūdzu sniedziet kādu saprātīgu izskaidrojumu skaņām no zila gaisa! :D Kaimiņi tie nebija!

Vakar darbā iesāku lasīt šo diskusiju, tik ātri sen nebiju strādājusi, lai visu sakoptu darba dienas beigās :D
Tā kā darbs ir tenisa centrā tur daļa ir halle un daļa ir kā māja uzbūvēta, halles daļa ir no metāla konstrukcijām un ir lieli prožektori pie griestiem, kad izslēdz gaismas īpaši ziemā tad ik pa laikam ir dīvaini trokšņi, brākšķi, jo konstrukcijas daļas atdziest. Aiz administratora vietas ir logs uz halles iekšu pa to var redzēt visus kortu, citreiz liekas, ka kāds ir aiz viņa un vēro. Mums starp kolēģēm ir tāda kā jokošanās par spokošanos darba vietā, citreiz pēc tiem jokiem, visas tik raiti strādā savās maiņās, lai tikai nebūtu vienām jāpaliek vakaros.

Bet tā reāli ir bijuši dīvaini gadījumi. Reiz, aizbraucu ar vecvecākiem uz vienu māju, kuru viņi mantoja, tur bija ielaists sargs, jo savādāk māju izlaupītu. Mājas iepriekšējā saimniece bija nomirusi mājas pagalmā no sirdstriekas. Sagadījās, ka sarga tur nebija tai brīdī, viss no ārpuses aizslēgts arī viņa auto nebija. Pieejam visi trīs pie virtuves loga un skatamies pa to iekšā, pēkšņi redzu, ka zem galda palien pliks vīrietis, es vecvecākiem saku, ka tur bija vīrietis, bet man neticēja. Tā arī nesaprotu vai man rēgojās vai tā bija.

Kā jau daudzas raksta, ka reizēm liekas, ka kāds guļot uzguļās virsū un tā kā spiež, tā arī ir bijis, nespēju pat acis atvērt, sāku lūgt Dievu un tad palika vieglāk, lai gan neticu īsti tam uz baznīcu neeju, kopš tās reizes tā nav bijis vairs.

Neilgi pirms vectēvam bija slikti ar sirdi logā esot situsies zīlīte, tas nozīmējot, ka būs ziņas vai kaut kas notikšot. Tajā naktī bija vēl 2 vīrieši kuriem, bija infarkts, visi ievesti vienā un tajā pašā slimnīcā, no viņiem esot izglābts mans vectēvs un vēl viens no vīriešiem, bet viens nomiris, ja atmiņa neviļ, tad visiem bija klīniskā nāve.

Vectēvs reiz stāstīja, ka esot redzējis pilsētā, kur dzīvo savas māsas mirušo vīru, viņš esot stāvējis un skatījies uz viņu un vecmammu, bet kad vecmamma pagriezusies vīrieša vairs nav bijis.

Drauga mamma stāstīja visādus mistiskos gadījumus arī par to, ka iespējams viņas dzimtā esot apglabāta dzīva sieviete, viņa it kā esot bijusi letarģiskajā miegā. Cik sapratu visi domājuši, ka viņa ir mirusi, vismaz pēc pazīmēm tā esot bijis (drauga mamma nebija klāt), tad nu sieviete ielikta zārka un aiznesta uz šķūnīti, bet naktī esot dzirdēts, ka kāds klauvē pie ārdurvīm, aizgājuši skatīties, bet neviena nav bijis, otrā rītā skatās uz šķūnīti iet pēdas, redzamas sniegā.