spoki - stāstam!

kaiva- es laikam ilgi domātu "ja nu....."

Es arī nodomāju - labi,ka draugs pie manis, nebūs jābaidās naktī :D

Man dzīvoklī bieži vien pazūd mantas... vienreiz pat atradu KOTLETI zem skapja.un kā viņa tur varēja nokļūt - ES NEZINU... es protams,ka smējos, bet draudzenei smieklīgi tas nelikās..

Baisi stāsti. Man, paldies Dievam, pagaidām nav nācies ar ko tādu saskarties..

kaiva


Zini, es laikam būtu ar radiem sarunājusi un rakusi vaļā, ne jau pati protams...Es goda vārds brīnos, ka spējat ar to sadzīvot.

Izlasīju Kaivas gadījumu - šausmas! Uzreiz ienāca prātā stāsti par letarģisko miegu.

Labi Jums , s*dīgi man :D , man draugs tik 4dien būs mājās , bet es uz nakti uzslēdzu radio , tad jau nav tik traki :)

es tgd visu laiku domāju par KAIVAS stāstīto.
es nezinu vai varētu sadzīvot ar tādu domu...ja nu...brrr.
draugs aizgāja uz wc,nepatīk vienai istabā :D

Maza biju, gulēju un pamodos no tā, ka spēlēja mans sintizators, kuru dabūju no vectēva (vectēvs dzīvs viss ir kūl). Viņš bija vecs un rūca, bet man tāpat viņu vajadzēja. Tad nu es pamodos no tās rūkšanas un pamanīju, ka to spēlē divas baltas plaukstas. Sāku reāli brēkt, nevis raudāt.. biju panikā, bet aizelsos tā, ka parunāt nevarēju, mamma atskrēja un prasīja, kas man ir, es tikai rādīju uz to stūri, bet mamma neko neredzēja. Tad pēkšņi rokas pazuda un viss apklusa. Nebiju ne slima, ne sapnī.

Otrs gadījums bija salīdzinoši neses. Aizgāju gulēt. Sapnī redzēju sevi no malas un, ka mani apcubina kaut kāda omīte, bet nu tāda mīlīga paskata. Glāsta man galvu un atloka segu tā kārtīgi līdz ar elkoņu līmeni. Gulēju sapnī tā "kārtīgi" - uz muguras, rokas sakrustotas uz vēdera, kājas taisnas un apsegta ar omītes sakārtoto segu. Kad pamodos - gulēju tieši tādā pozā kā sevi redzēju no malas, sega tāpat, viss!! Traki nobijos.

Mammai nomira tante un es viņu redzēju sapnī, teicu - Sveika, Jana, kā tev iet? Viņa man saka - Es tagad neesmu Jana, es esmu Anna. Pamodos, bija dīvaina sajūta.. tā vien likās, ka no tā jāsaprot, ka viņa ir pārdzimusi citā ķermenī. (vārdi izdomāti)

Kad bijām apglabājuši,pēc mēneša mammai atnāca balss ziņojums... Tas bija apmēram tāds ''Glābiet mani,man viss ir kārtbā,es esmu dzīva,palīgā!'' un sauca vēl mammas vārdu.

šaubos vai mēnesi var zārkā nogulēt dzīvs cilvēks, līdz ar to sirdsapziņas pārmetumiem par "ja nu.." nevajadzētu būt. Es sliecos versijai, ka ir kāds ļauni pajokojis.

Skatos, ka visas trīc savās migās, neviena nerādās :]

man ar ir dazhi stásti - naktí ar draudzeni staigájám árá, ejam uz májám pa celju, sanák mums apkárt koki, krúmi, priekshá pljava, tá ká vasara, naktis nav tumshas, redzam nák pretí cilvéks, vírietis... izlémám, ka negribam satikt, nokápám no celja, apsédámies, gaidam, skatamies, kad paies garám- vinjsh pazúd! un vinjam nebija kur noiet no celja, apkárt lídzena pljava... més apstulbám! un mums uz májám bija jáiet caur turieni, kur vinjsh pazuda :D:D:D

vél vienu reizi gáju májás pa pustumsu, dzirdu no skjúnísha mani sauc kaut kas pretígá, velkoshá balsí, sapratu, ka noteikti brális ar másu kjémojas, jo bija atbraukushi... ieskrienu pa celjam istabá pakjert lukturi, un griezhos iet árá uz turieni pie vinjiem, kad saprotu, ka vinji sézh skatás tv! (visi skréjám skatíties, neká)

vél - ja mani nogalina sapní, noteikti káds no tuvajiem nomirs...tieshi tad, kad redzu to sapni... pirmo reizi bija ljoti smagi, pamodos asarás, neaizgáju uz skolu, aizbraucu májás visu dienu nobimbáju, vakará nevaréju aizmigt,skaitíju lúgshanas par mirushajiem, jo likás, ka vajag.. dzirdéju, ka mammai zvana telefons, dzirdéju, ka saka, labi, riit párzvaníshu, sarunásim...aizgáu pie mammas un paprasíju - kas nomira? lieki piebilst, káda bija vinjas sejas izteiksme, jo nu beidzot arí vinja saprata, iemeslu manai bimbáshanai dienas garumá!

vél, kad biju síka, trijatá spéléjámies upé, zem tilta, dzirdam ká pa tiltu brauc zirga pajúgs, lienam skatíties, lieki teikt, ka neká nav, redzamíba laba un tálu :D

vél vienreiz klauvé pie durvím, neeju, klauvé vél, kamér pieeju un attaisu, logiski, ka neviena nav...


vél - sapní redzu ká tétis strídás ar vectévu, visu strída saturu. un tad redzu vírieti, pavecu, vinjsh sapní ir spoks.... pamostos, diena, stástu sapni másai esot aiz skapja, un dzirdam tétis ar vectévu sák tieshi tádu strídu... un pécpusdiená atbrauc vírietis, meklét vietu kur rakt aku un párbaudít áderes, es sasveicinos un gandríz nogjíbstu, tas ir spoks no sapnja, noshkurinos, atceroties to sajútu, vinju ieraugot!

nu tas táds neliels ieskats, cik man ir jautri... par citu piedzívoto nestástíshu, kaut dzirdéts ljoti daudz :)

vispár, esmu izaugusi vidé, kur visu tádu uztver ká neko briesmígu, varbút tápéc man pret visu ir izcili mieríga attieksme, viena staigáju naktís, utt... tik daudz stástu dzirdéts... laukos netálu no mums dzívoja tautá tá saucamá melná ragana, tad nu bija ko paklausíties no apkártéjiem...

á vél, viena naktí gáju pa mezhu, man aiz muguras pa celju párskréja bars briesmígi lielu, kviecoshu dzívnieku, laikam jau, tás bija mezhacúkas, bet tas bija 2 metrus aiz manis, tad gan es nobijos, bet celju uz diskotéku turpináju... un nácu arí atpakalj...


eh, cik jautri bija dzívoties laukos!

Dzīvoju vismaz 100 gadus vecā mājā, kura iz uzcelta seno kapeņu teritorijā.
Skolas laikā bieži vazājāmies pa kapiem, jo vienam draugam blakus bija māja.
Pa naktīm vidusskolas laikā bieži gāju staigāties viena uz mežu.
Saucām melno dāmu.

BET nekad neesmu piedzīvojusi neko mistisku vai dīvainu un neizskaidrojamu. Ne es, ne mana ģimene un tuvākie.

Man tiešām liekas, ja cilvēki vairāk baidas un tic, tad vairāk arī "redz" tādas neizskaidrojamas lietas.

aa, bet par Raudivi gan man patīk lasīt, viņam interesantas tās lietas. Tiešām!

oo, nola'detie faili arī ir labi, es gulēt šovakar netikšu(jo lasīšu) :D

fak jū beibes :D
kāpēc šī diskusija man bija jāatver tieši šovakar, tieši tagad, kad taisos iet gulēt, savā jaunajā dzīvoklī :D

BaCk - kad beidz lasīt , atrādies vai vēl dzīva esi :D

Viņas dēls teica,ka zārkā ielika telefonu un vēl ielicis zz kartiņu. Likās,a ja nu tā ir viņa,ko mums darīt,iet rakt kapu tagad vaļā?

hello, JĀ?!
lai gan nenoticēju stāsta patiesumam.

Varbūt kāda klausījās Raudives balsis uz naksniņu? :)