spoki - stāstam!

Savā dzīvē diemžēl nācies "satikt" Lietuvēnu!
Bet par pārējām lietām... pat ja ir gadījies ko dzirdēt vai sajust, es vienmēr noveļu vainu uz kaķi! :D

Pievakare, tā ir, tici ķīmiķim! :)

manas mammas darbavietā katru dienu gandrīz dzirdamas visādas skaņas, visbiežāk soļi. nesenais gadījums, ka viena sieviete naktī dežūrēja, bet tās skaņas bija neizturamas, un piezvanīja savam vīram, lai brauc šurp, ka bail. protams, vīrs atbrauca (pārdzīvojis klīnisko nāvi), sēdēja un redzēja (sieva neredzēja), ka pa gaiteni nāk sieviete ar zaļu mēteli un pie rokas maza meitene. viņš prasīja - ko jūs te darāt? sieviete atbildēja - pārbaudu savu īpašumu, un aizgāja garām, un pēc brītiņa jau nāca atpakaļ un aizgāja prom.
zinu, izklausās neticami, bet tas nav izdomājums. ;)

diez gan sens notikums, bet atcerēšos laikam ilgi

vienu nakti rādījās visādi murgi. sapņoju, ka esmu it kā maza, gribu iet ārā spēlēties ar kādu vīrieti, kurš uzstājīgi mani visu laiku sauc pie durvīm un gaida, bet mamma neļauj un salamā mani. es apvainojusies un dusmīga apsēžos gultā,bet vīrietis smaidot aiziet. arī viņa izskats ir diez gan īpatnējs - āda tumsnēja, tāds ap 50, mati tādi kā dredi. izskatās ļoti nabadzīgs, nekopts, bet mugurā skaists uzvalks.
pa nakti pamodos, un sirds plosījās kā traka, pilnīgi likās, ka dzirdu savus sirdspukstus.

sapni jau nākamajā dienā aizmirsu,nodomāju, ka kārtējais murgs vien ir.
apmēram pēc nedēļas pie dzīvokļa durvīm kāds klauvēja. mamma atvēra durvis, pati sēdēju pie tv. likās aizdomīgi, ka tik ilgi neiet prom, gāju skatīties kas notiek. iegājusi koridorā apstulbu, paliku bāla un nevarēju pateijkt nevienu vārdu - manā acu priekšā stāvēja vīrietis mats matā kā redzēju sapnī. uzmetās zosāda un laika auksti.viņš tirgoja visādus produktus/lietas. stāstot mammai visu kas vņam tur, ik pa laikam uzmeta aci man un smaidīja, es kādā pozā stāvēju, tādā arī paliku. nekustējos. nekad no šādiem cilvēkiem neko neesam pirkuši, arī šī reize nebija izņēmums. tās pašas dienas vakarā, ienāca kaimiņiene un stāstīja, ka no vīrieša esot nopirkusi kaut kādus vitamīnus kauliem vai ko tādu.

pēc neilga laika gājām uz kaimiņienes bērēm, saindēšanās ar medikamentiem.

Mājās biju viena pati. Kādu nakti vasarā guļu gultā, kad pēkšņi kkur ap 3. dzirdu kāds kko stumj pavirtuvi. Pieceļos paskatīties, bet tur neviena nav, nodomaju, ka man tikai izlikās un atkal eju gulēt. Kad no rita piecēlusies gāju varīt tēju, mans ledusskapis stavēja istabas vidū :/


Un manai omai bija tads gadījums. Nesen bija nomirusi mana vecvecmāmiņā(omas mamma) un oma viena pati dzīvoklī skatījās ikdienišķos seriālus. Jau vēls vakars un viņa uz dīvāna aizmiga, kad pamodās, domāja, ka vajag iet uz savu istabu likties uz auss, pagriezusies un ierauga, ka istabā stav sieviete balta tērpā un melniem matiem, viņa pastiepj roku un kko murmina. Oma iekliedzās un ieslegusi gaismu, bet sieviete piegājusi tuvāk klāt un atkal pastiepusi roku, oma atkal iekliedzās un atkal izslēdza gaismu, tad sieviete kā dūmu mākonis izklīda un pazuda.

Oma teica, ka vecvecmāmiņai kādreiz bijusi tāda balta kleita un melni mati arī.

Shanelle, ļoti iespējams, ka vnk sakritība, bet ieliekot tavu stāstu šīs diskusijas kontekstā..... brr

Oj,man ir daudz. Dzīvoju mājā ''ar spokiem'' 3 gadus - mājā,kurā pašnāvību uztaisījuši bija 2 jaunieši,kā arī mājas saimnieks nogalināts,to es protams uzzināju tikai pēctam,kad sapratu,ka visa māja ir apsēsta ar gariem. Saucām mācītāju,utt,miers bija labi,ja uz nedēļu. Trakas lietas notika,pat negribas atcerēties. Nācās vnk pārvākties,bet arī to viņi mums neļāva tik mierīgi izdarīt,viņi mūs visu laiku kaitināja. Šausmīgi!

Man pietiek ar murgiem, ceru, ka nekad dzīvē nesastapšos ar šādām parādībām, mana nervu sistēma to vnk neizturētu :( Prāta šausmas nevar salīdzināt ar bailēm no kaut kā fiziska.

Mans vecmammas stāsts:
Viņas jaunībā pēc tehnikuma absolvēšanas tika nosūtīta strādāt uz Talsiem. Dzīvoja kopā ar savu vīru, mans tētis bija maziņš, pat gads nebija. Vienā naktī dzird, ka pa virtuvi kāds staigā, viņa pārbijusies iet uz virtuvi un tur jauna meitene brūnā mētelīti. Viņa meklējot striķīti, bullītis esot izbēdzis. Vecmamma viņai atbild, ka nesot viņai striķīša. Meitene atvainojas par traucējumu un aiziet. Vecmamma pārbijusies iet pie vectēva, modina viņu, lai ejot durvis pārbaudīt, sveši cilvēki staigājot. Viņš pārbauda, durvis, protams, aizslēgtas un viņš viņai netic, uzrūc, ka nosapņojusi un iet gulēt. Otrā rītā ejot uz darbu cilvēki runajuši, ka naktī autobusa pieturā ir pakārusies jauna meitene brūnā mētelīti...

shanelle ak Kungs!

danciitis

saķeru galvu un nodrebinos

shanelle, danciitis - tik stindzinoši stāsti!!!

Beibe.Marta - es noskatiijos tikko to epizodi no Ghost Hunters. Sonakt tiesaam vairs neguleesu :D

un kur šis viss ievietojas eksistences teorijās?
Es ticu visām šim parādībām, bet es nezinu kam vairs ticēt?
Bībele šo izskaidro, neesu īpaši zinoša?

un man vēl eksāmens rīt, būtu tā kā jāizguļas, laikam nesanāks :D

Reiz, kad biju 6 gadus veca, paliku mājās viena pati. Bija diena, durvis aizslēgtas un dzirdēju ka blakus istabā kāds staigā. Skatīties negāju, dīvainā kārtā pārbijusies arī nebiju. Ja kaut kas tāds notiktu tagad, pārbītos līdz nāvei :D

Vienlaik īrēju istabu vecā mājā jelgavā un tajā mājā arī visādas dīvainas lietas notikās - trokšņi, trauku šķindoņa..

Ieejat spoki.lv , meklētājā ierakstiet - nolādētie faili , nenožēlosiet .

Nekad neizmirsīšu...
Mana tante (mammas māsa), tā teikt traģiski nomira. Kad bijām apglabājuši,pēc mēneša mammai atnāca balss ziņojums... Tas bija apmēram tāds ''Glābiet mani,man viss ir kārtbā,es esmu dzīva,palīgā!'' un sauca vēl mammas vārdu. Es tieši tajā brīdī biju pie māsīcas un brālēna,kuri bija šīs tantes bērni. Piezvanīja mamma un teica,lai mēs atnākot...Mēs aizejam,viņa raud un saka,ka lai mēs tikai nedomājot ka viņa ir nojūgusies,bet mums ir jādzird. Es biju šokā,tā bija manas tantes balss! Un ne tikai mēs to atpazinām,bet arī viņas pašas bērni! Visi apstulbuši stāvējām un domājām,kas tas ir. Viņas dēls teica,ka zārkā ielika telefonu un vēl ielicis zz kartiņu. Likās,a ja nu tā ir viņa,ko mums darīt,iet rakt kapu tagad vaļā? Protams,ka tas nebija iespējams,tāpēc neko nedarījām,bet vēl ilgi visi bijām kā ar mietu dabūjuši pa galvu.
Pēc dažām dienām viņas meita redzējusi sapnī mammu,kura teikusi,kad nu jau ir par vēlu,viņa ir aizgājusi. Drausmīga sajūta,vēl tagad atceroties zosāda metas,tie bija tādi palīgā saucieni,bet domājām,ka vrb kāds bērns ākstās...

es te lasu tagad jūsu stāstus un pati pēkšņi dzirdu tādus tokšņus it kā sienas kāds skrāpētu, tā pārbijos :D izrādās suņi gribēja istabā tikt.

kaiva-šausmas,bet nav jau iespēja,ka viņa dzīva tika apglabāta. ;[[
Labi,ka mans vīrietis ir blakus.Salasijos,varēšu murgot.