spoki - stāstam!

Vēl esmu ievērojusi, ka mana meitiņa reizēm skatās vienkārši uz sienu, kur nekā nav, un kaut ko stāsta zīdaiņu valodiņā...
Saka jau, ka bērni redz daudz ko tādu, ko pieaugšie vairs ne.

Meitenes vai esat kādreiz nakts laikā bijušas kapos? Bija man draudzene kuras māja atradās pārsimts metrus no kapiem. Vieta vispār likās baisa jo lielu koku ieskauta un tumša pat saulainā laikā. Reiz izdomājām aiziet paskatīties kā tad kapos nakts laikā izskatās.
Pamanījām košu gaismiņu talumā starp kapu kopiņām. Vēl nobrīnījāmies, ka kāda sveca tik ilgi kādam deg. Gājām uz vietu kur gaisma redzama, taču kad bijām jau pietiekami tuvu, tā pazuda un parādījās tālāk pie kapu kopiņas kura atradās pa kreisi, netālu no vāriņiem. Neko daudz nedomājām un gājām atkal tās virzienā. Nav jāsaka, ka tā atkal pazuda un parādījās citu, tas atkārtojās vēl vismaz reizes 5. Un beigu galā izgaisa pavisam pie kapiņa kur izlasot kapakmenī esošo, bija apglabāts gadus 6 vecs bērns. Mēs bijām pārbijušās jo sākām domāt, ka bērna gariņš ar mums spēlējās. Skrējām mājās un visu nakti skatījāmies pu;lķigas multenes lai novērstu domas no notikušā, bet sajutas vēl ilgi saglabājās.

Man reiz viens cilvēks teica, jo vairāk baidās jo cilvēks jūtīgāks un vairāk uztver dažādas parādības.

Varbūt tā bija malduguntiņa? Rodas vietās, kur daudz fosfora (kauli trūd zemē). Tādās vietās sintezējas fosfīns (gāze), ļoti indīgs un mēdz pats no sevis aizdegties.

A varbūt bērna gariņš...

Esmu par fosforu dzirdējusi un protams neizslēdzu to kā variantu. Bet toreiz kad mums bija tikai 12 vai 13 gadi, tas likās šausmīgi.

Man radās vēl viens jautājums. Vai kādu reizēm nepieklē sajūta, pakausī uzmetas zosāda un pārskrien tirpas? Un tas notiek pilnīgi negaidīti un dažadākajās vietās? (mājoklī nevis uz ielas piemēram :])

Par kapiem runājot. Pagāšgad man dzimšanas dienā nomira vectēvs. Braucu ap kaut kādiem 7 sabiedriskajā transportā savās dienas gaitās. Galvā pazibēja doma, ka vectēvs miris. Aizdzinu domu prom, jo šķita, ka vienkārši murgoju. Atbraucu mājās, saņēmu ziņu, ka vectēvs tiešām nomiris. Bēres mums rīkot neļāva. Vectēvs pēdējos dzīves gadus pavadīja kopā ar krievu tautības sievieti, tās radi uzņēmās bēru rīkotāju lomu. Knapi izcīnijām ceremoniju latviešu valodā, bet krievu kultūras ietekme bija ļoti izteikta. Pēc kāda laika vectēvs parādījās man sapnī, nomira un tika apglabāts pēc visām latviešu tradīcijām. Jutu, ka nu viņš ir mierīgs.

ctn

Man tava profila bilde vienmēr likusies baisa :]

Jā, mazi bērni un kaķi spējot sajust, saredzēt to, ko pieaugušie nespēj.
Mums mājās ir trepes, kas ved uz otro stāvu, pa tām ejot, rodas čīkstoša skaņa. Reiz mājās biju viena, bet ļoti labi dzirdēju, ka pa trepēm kāds uznāca augšā un pēc mirkļa nogāja lejā.

Šo jau esmu rakstījusi, bet nu - jau maza būdama vienmēr baidījos iet pa tām pašām trepēm augšā, jo viņas ir tādas vaļējas un, ja kāds būtu zem tām, tad mierīgi varētu saķert kāju. Tad nu - katru reizi, kad pa tām kāpu, bija sajūta, ka tur tiešām kāds ir un tūlīt manu kāju arī saķers, citreiz vakarā ar pilnām biksēm skrēju augšā. To stāstījusi nevienam netiku, kurš tad man ticētu - mazam bērnam. Arī tagad - esmu pieaugusi, bet tā sajūta ir tieši tāda pati, arī dienas laikā. Galīgi neomulīgi palika tad, kad dzirdēju, kā māsa pēc daudziem gadiem šo pašu stāsta draudzenei - zīlniecei, kura pateica, ka mums mājās mīt kaut kāds ļaunais gariņš. Un nē - viņa to no zila gaisa neizdomāja, jo pēc māsas rokas spēja nolasīt, cik un kādas mēbeles atrodas viņas istabā un tādas lietas, kuras bez īpašām spējām nekādīgi nevarētu zināt.

paldies, marta :D

Kapos pusnaktī daži cilvēki bijām, tajā brīdī nelikās baisi, neko tādu, no kā jābaidās, arī neredzējām.

ctn

Nu tāda neveselīga pelēka āda, ļoooti tieviņa, izspiedušies kauli :]

Tagad sēžu un liekas, ka dzirdu dažādas skaņas kuras citā laikā nemaz nebūtu ievērojusi :D

Meitenes vai esat kādreiz nakts laikā bijušas kapos?

Es esmu vairākkārt bijusi, bet nekad neko tik pārdabisku neesmu piedzīvojusi. Bez maz vai paliek žēl. :D Diskusija un jo īpaši Raudives balsis, par kurām agrāk nezināju, izklausās ļoti aizraujoši! Domāju painteresēties tālāk par tām, noklausīties.

Es nenoliedzu šos savādos notikumus, bet, manuprāt, daudzos gadījumos izskaidrojumi ir pavisam vienkārši, un uz tiem raidījumiem/šoviem un Youtube klipiem skatos ļoti skeptiski. Man pašai dzīvē bijušas tikai neizskaidrojamas bailes, dzīvnieki ilgi skatījušies tukšās vietās u.tml. sīkumi, bet es to īsti nesaistu ar pārdabisko, bet psiholoģiju (jeb sevi pašu, kas izdomā visādas muļķības un pēc tam par tām domā, iespaidojas).

Varbūt tā bija malduguntiņa? Rodas vietās, kur daudz fosfora (kauli trūd zemē). Tādās vietās sintezējas fosfīns (gāze), ļoti indīgs un mēdz pats no sevis aizdegties.

Beidzot! Tas tiešām tā ir, nevis "viena tante teica"?

Mēs vienreiz ar draugiem aizrunājāmies par kapu tēmu un es šo pieminēju (ka no līķiem rodas šāda lieta), jo biju senāk kaut kur lasījusi. Neviens neticēja (interesanti, ka tādām lietām nenotic, bet spokiem gan :D ), pēc tam arī pati internetā neko nevarēju par šo tēmu atrast.

Vectētiņš stāstīja, ka pēc omes bērēm vairākas naktis pēc kārtas virtuvē trauki šķindējuši un radio sācis skanēt klusāk un skaļāk.
Kolēģe stāstīja, ka dienu pirms viņas mammas lielas jubilejas (tad jau bijusi vairākus gadus mirusi), viņas istabā sāka zvanīt modinātājs. Vienreiz piegāja, izslēdza. Otrreiz, izņēma baterijas. Vienalga zvanīja, bez visām baterijām. Tad atcerējās, ka mammai nākamajā dienā jubileja. Viņai mamma esot bijusi ar šerpu un stingru raksturu. Atgādināja.

Gribat ticat,gribat neticat,bet es laikam esmu no tiem,kuri redz paralēlpasaules būtnes. Bet tikai ar sānu redzi. Agrāk raustījos un baidījos,ne pa jokam,bet tagad tā ir ikdiena.
Ir bijuši gadījumi vecmammas dzīvoklī,bet tur ir aktīvs mājas gariņš. Vēl mans tētis,kad maziņš bija ar viņu cīnījās. :D nu un man arī tika,tas gods izjust viņa klātbūtni. Bet tad biju maza,un baidījos. Tagad,ir vienalga. Kad tur esmu vnk ieslēdzu mūziku un daru savas lietas. :) un pie manis mājās arī mājas gariņš uzdarbojās. :D ļoti bieži pazūd lietas,kas tikko bijušas deguna priekšā,bet tad vajag tikai viņu pacienāt un mīļi paprasīt atdot lietu,un viss notiek. :)
Un kad nomira vectēvs,arī bija daudz jocīgu lietu. Bet pēc bērēm viss norima. :)

labi, te ir arī skeptiķes sakarā ar tv raidījumiem, bet lūdzu noskataties šo sēriju. ziniet, raudāju. http://www.youtube.com/watch?v=1DqJv7lKnEs