kad vīrietis ir nobriedis?

Man vnk nav skaidri saprotams, kas notiek...
viss labi labi un tad bams, notiek kkaada bēgšana...
tas notiek periodiski...
vinjs mēdz teikt, , kas es buusu taa, kas vinjam naakotnee gatavos, un tamliidziigas mīļas lietas...
bet kad es panāku soli pretī, piemēram pasaku cik daudz viņš man nozīmē, tad viņš sāk atsalt...

kā man šito saprast, ^^? :(
ko es viņam nozīmēju?

Uz gadiem 70 man šķiet vīrietis paliek nopietnāks mazliet piebremzē ar daiļo dzimumu:)

Es mēģināšu iejusties viņa ādā no vīrieša viedokļa .. nesaku, ka trāpīšu pareizi, bet vismaz mēģināšu ..

1) Viņš reiz ir bijis sāpināts un tas atstājis pēdas, kas kaut kādā veidā ietekmē viņa spēju uzticēties sievietēm un viņu vārdiem .. mēģini savas jūtas parādīt darbos nevis saki tās vārdiem
2) Viņš by default baidās no nopietnām attiecībām .. bet tad ir ļoti dīvaini, ka viņš runā par nākotni .. jāsāk bez maz vai domāt, ka tā ir tikai pa ausīm braukšana ..
3) Paskaties uz sevi kritiski .. uzdod sev jautājumu - Vai es esmu naiva meitene? Un godīgi sev atbildi .. Ja atbilde ir "Jā", tad pieļauju domu, ka tiec izmantota .. tas nav smuki, bet viens no variantiem, kas nāk prātā .. srry ..
4) Viņš nevēlas Tevi zaudēt, bet tai pat laikā ļoti lielu lomu spēlē tas, ar ko viņš nodarbojas šai "bēgšanas" laikā .. darbs, hobiji, draugi, sievietes ..
5) Tāda reakcija notiek, ja viņa dzīvē parādās kaut kas, kas viņu interesē/aizrauj vairāk nekā Tu dotajā dzīves laika posmā ..

Mani minējumi būtu tādi .. es gan nesaku, ka esmu trāpījis .. gan jau ir vēl kādi iemesli, kas nav manis minēti ..

ko es viņam nozīmēju?

Uz šo jautājumu var atbildēt tikai viņš pats .. es varu izteikt subjektīvu viedokli, bet šoreiz labprātāk to neizteikšu :) Jo negribu radīt nepatīkamas emocijas, kas beigās var izrādīties pilnīgi nepamatotas!

pasaki gan to viedokli. lūdzu...

pasaki gan to viedokli. lūdzu...

Pajautā to savai otrai pusītei .. nav jēgas te minēt un kaut ko domāt .. vairāk nervus un laiku ietaupīsi tieši viņam to uzjautājot. Tas ir tik vienkārši :D

Vispār attiecībās tik ļoti daudz problēmu atrisinās pašas no sevis, ja cilvēki vienkārši runā savā starpā!!!

nelaist prom, bet reizē atgrūst.... kur ir jeega, nesaprotu.... kur tas zemteksts...
un nav ne jausmas kaa to pajautaat nenobiedeejot...

un tomeer es ljoti noveerteetu, ja tu pateiktu to viedokli, labaak skarbi, nekaa nezinjaa

Un kāpēc tev tik ļoti vajag atteikties no savas brīvības tagad? Tu visu mūžu pēc tam būsi bez sava stūrīša(vairāk vai mazāk),izbaudi to kamēr to vari.

Tas ir tāpat kā dejā .. aitlaidīsi pa tālu - nevarēsi noķert un rokas palaidīsies vaļā .. pievedīsi par tuvu - saskriesieties un kaut ko apsitīsiet :D Visu laiku balansēt starp nesaskriešanos un neatlaišanu - attiecības :D

Pajautā tieši:"Ko es Tev nozīmēju?" Easy as that .. un comeon .. vīrieši nav jēlas olas, kuras, nokrītot uz zemes, saplīsīs .. reizēm vienkārši ir nepieciešams viņus paņemt aiz olām un skaidri un gaiši uzjautāt:"Eu, vecīt, kas par hui..u?"

+/- tas vecums ir ap 30 gadiem, bet cits arī 40 gados skraidīs no vienas pie otras vai turēsies vienai pie sāniem, bet skatīsies uz citām. ir vīrieši, kuri nespēj būt uzticīgi, bet nezinu, varbūt arī kādreiz viņi paliek uzticīgi. vīrieši ap 25 gadiem sāk tikai domāt kko nopietni un beidz domāt tikai par skraidīšanu riņķī, lai gan citi arī 18 gados spēj jau uzsākt kopdzīvi.
un laulības noteikti tev nedos garantiju. šķiet, ka tu pati uztver kā tādu slogu vai pat krātiņu. tā nav. vnm jau var arī izšķirties, lai gan precās jau uz visu mūžu.
varbūt viņš paliks nopietnāks vai arī tu viņam neesi tā gluži īstā. jūs vismaz esat domājuši par kopā dzīvošanu, jo cik saprotu, jūs tikai satiekaties? un cik sen jau? varbūt ir laiks konkrētāk sarunu veidot. un tālāk jau skaties, nevadies tikai no solījumiem, ka tas notiks tad, kad dzīve būs zaļāka. drīzāk jau tas notiks tikai tad, kad slotaskātam lapas sāks ziedēt. es tavā vietā izvērtētu, cik nopietnas ir attiecības pašlaik. cik ilgi esmu gatava gaidīt līdz kādam viņa solim. sagaidīt viņa atbildi (lai gan es esmu par to, ka vīrietim par to ir jārunā pirmajam) un tālāk izvērtēt, vai esmu gatav vēl gaidīt? ko gaidīt? kad gaidīt un vai vispār vērts gaidīt? jo iepazinuši viens otru, cik saprotu, jūs esat. 100% otru tu neiepazīsi nekad. citi uzsāk kopdzīvi tikai pēc kādas 4 gadu draudzēšanās. es tik ilgi negribētu gaidīt..un man arī nebija jāgaida

^^ piekrītu. bieži vien skaidrs un gaišs jautājums ir kā zibens spēriens. bet tas arī ir tas pats labākais. tajā brīdi, pirms tu jautā, ir bailes. nu neslēpsim, bailes no tā, ka mēs paliksim vienas. bet tad, kad ir pajautāts, tas tomēr ir tāds atvieglojums un nav jāmokās. galvenais, lai tev atbild konkrēti, nevis kkādu neskaidru domu apvij ar puķītēm, kas skan skaisti un mīļi, bet skaidrības pēc tam no tā nav nekādas. vēl iesaku tev pavērot vsp viņa rīcību un attieksmi pret tevi un salīdzini, kāda tā ir pret citiem, bet kāda pret tevi. daudz vairāk par cilvēku saka darbi, nevis vārdi, jo ko tev dos tukši solījumi?

viirietis ir gatavs tad, kad paraadaas pie apvaarshja iistaa sieviete, kuru vinjsh negrib pazaudeet. gadiem nav noziimes.

Varbūt viņš Tevi tur , kā rezerves riepu un saka Tev to ko vēlies dzirdēt , tādējādi iegūstot laiku atkal , līdz nākamajai reizei kad sāksi palikt domīga. Varbūt esi naiva. Varbūt varbūt ...

Ar nobriešanu vīriešiem ir kā nu kuram - katram savādāk. Varu minēt tikai trīs variantus, kā un kāpēc tas mēdz notikt.
1. Kristai ir taisnība, viens no variantiem or īstās sievietes parādīšanās pie apvāršņa, lai gan "īstā" ne vienmēr nozīmē "liktenīgā", bet biežāk gan "labākā no zināmajām un pieejamajām". Īstā šādā variantā visbiežāk tiek izvēlēta, jo vīrietim sāk trūkt laika kontekstā ar p. 2.
2. Virietis savā attīstībā iziet dažādas stadijas un attīstība arī dažādos jautājumos norisinās dažādi. Un tā, kā tam būtu jābūt?
a) līdz zināmam vecumam iemācos runāt, staigāt, utt.
b) fiziskās attīstības līkne ir augšupejoša no 0 līdz ~30-35 gadiem. Šai laikā vīrietis katru gadu kļūšt aizvien spēcīgāks, veselība kļūst aizvien spēcīgāka.
c) prātiņš un kaut kāda dzīves pieredze gan sāk parādīties stipri vēlāk, bet līķne ir augšupejoša visu atlikušo dzīves laiku.
Ticiet vai nē, arī vīrieši (ap 30) sajūt vecuma tuvošanos. Jaunībā nodarbojos ar sportu un peldējos no marta līdz novembrim. Ap 35 izdomāju nopeldēties septembrī, un jūs nevarat iedomāties, kas ar mani pēc tās peldes bija! Lielai daļai par sevi sāk atgādināt jaunības "varoņdarbu" sekas, šur tur sāk iesāpēties, smukulīšiem aizdomīgi starp matiem sāk spīdēt pakausis, utt. Ja prātiņš savā attīstībā nav aizkavējies, tad tiek izdarīti secinājumi, ka bizošana ir jābeidz.
3. Muļķīgais sieviešu izdomātais termins "30 gadu krīze". Katrā dzīves posmā nopietnam vīrietim ir jāizpilda tas, kas tanī brīdī ir jāizdara. Pēc agras bērnības uzdevumiem nāk izglītības iegūšana un eksperimentēšana nolūkā saprast, kāda nodarbošanās man patīk, lai vēlāk ar to, iespējams, nodrošinātu materiāli sevi un nākamo ģimeni. Kad cilvēks vecumā no 15 līdz ~23 gadiem ir izlēmis un sapratis, ar ko atlikušo dzīvi vēlas nodarboties, nāk laiks, kad ir "jānostājas uz kājām" - ar piepūli un darbu jāpanāk situācija, kad iespēja apmaksāt visus savus rēķinus un vajadzības kļūst pašsaprotama. Rocība kļūst aizvien labāka, iespēju aizvien vairāk. Te mēs jau esam pietuvojušies tiem 30 gadiem, kad sākas "krīze". Un te nu pienāk moments, kad vīrietis dabū kā ar āmuru pa galvu, apstājas savā skrējienā un apdomājas. Iepriekšējo gadu pūliņi (izglītības iegūšana, darbs, karjera, finansiālā pašpietiekamība, utt.) ir vainagojušies panākumiem. Tas viss ir sasniegts. Bet kā man vēl trūkst? Nu, te nu atbildi man Jums visām priekšā nebūs jāsaka! Pašas saprotat!

sveika.Lasot tavu stāstu nu pilnīgi kā mans ,tik man bēdīgāks,pēc ilgām attiecībām satiku puisi bet es ar savu izturēšanos viņu aizbiedēju jo arī ilggadējais puisis mani krāpa uz nebēdu.un nu jaunajam puisim gandrīz ik mīlu brīdi sūdzejos ka nejūtu no viņa puses uzmanību u.tt.arī teicu jau ntās reizes teicu ka šķirAmies un viss,šis atrunāja un nu šo reizi kad to atkal atkārtoju viņam piegriezās un aizgāja.pati aizdzinu ko iemīlēju beidzot ar savu izturēšanos...
katrā ziņā mīli viņu par tiem kopā būšanas brīžiem,nevis kā es kura nepamana otra centienus...man skumjš iznākums,bet tev visu to labāko un neķer krenķi par sīkumiem:)

Kas ir laimīga laulība? Tā, kurā nav bijis sānsolis? Vai tā, kurā iemācās piedot un novērtēt to kas dots pēc tā sānsoļa, kļūdas?

Man visu laiku likās vecvecākiem uzticīgā laulība + laimīga... bet ziniet - nē! 69 gadu kāzu jubileja šovasar būs... ir kopā, dzīvi..vectēvs vēl tagad brīžiem aplido vecmammu. Bet.izrādās, ka bijušas citas pa starpam..jo apprecējās jauni, nezinot neko par dzīvi!

Vecmamma katru dzimšanas dienu atgādina - vēl neprecies! Izbaudi dzīvi!

Un es baudu! Un apzinos, ka 18 gados apprecos es nebūtu uzticīga visu mūžu palikusi, jo nezinātu kas un kā... gribētos zināt kas un kā. Un kur nu vēl vīriešiem, kam tikai krāniņš jaunībā dzen uz priekšu.

Neiespringti..25 gadi vīrietim nav nekas..kad būs laiks, tad nāks ģimene, drošība un viss pārējais. Tagad izbaudi to, ka tev ir! Nevis žēlojies par to, kas nav! Visam ir savs laiks.. lai gan dažreiz grūti to pieņemt..

ZG, cik tad taviem vecvecākiem gadi sanāk? Pie 90?

Es uzskatu, ka vīrietis nenobriest NEKAD! Vienmēr viņi būs kā mazi zēni! Protams, ir jau arī puiši, kas jau 16 gados uz dzīvi skatās pavisam savādāk, bet tie kam jau 30, joprojām nav gatavi nekam savā dzīvē un diez vai precības viņus noliks uz pareizās takas! Tas jau ir atkarīgs no audzināšanas, dzīves pieredzes, savas personības!

Vecmammai 87, vectēvam 92 :)