kad vīrietis ir nobriedis?

drostala, mani vecvecāki, piemēram, pāris gadus atpakaļ nosvinēja 50to kāzu gadadienu... Vēl zinu pāri, kuri precējušies ~ 30 gadus un arī bez krāpšanām... (protams, ar sveci blakus stāvējusi neesmu). Bet, manuprāt, arī krāpt var dažādi... Daudzi cilvēki attiecībās spēj stāvēt tam pāri un tas ir galvenais.

Jā, tiešām parādiet man kaut vienu vīrieti, kas ar meiteni sagājis kopā 20 gados, apprecējies un līdz mūža galam ir bijis uzticīgs
Lūuuuudzu parādiet

Mans vīra tēvs, aprecējās kad viņam bija 20, vīra mammai 18, tagad jau viņi 26 gadus dzīvo laimīgā laulībā.

Ar savu vīru sagāju kopā, kad viņam bija 19, un jau šogad būs septiņi gadi, ko esam kopā un trīs precējušies. Un neredzu iemeslu, kapēc lai mums attiecības sabojātos.

Vispār cik esmu pamanījusi, tie vīrieši, kam vecāki kopā un laimīgā laulībā arī paši pret šīm laulību lietām izturas ļoti atbildīgi. (Jo tas viņiem jau no bērnības redzēts, kā pareiz attiecību modelis)

zinu ģimenes kas ir stipras un tagad pārim ir pie 60 gadiem, bet iet apkampušies un visu mūžu dzīvojuši saticīgi . tāpat šīs sievietes māsai un pašas kā arī māsas bērniem ir stipras ģimenes un prieks tiešām skatities uz viniem. un nedomāju , ka tur ir kāda krāpšana. pēdējā laikā jau tiešām riebjas tas , ka pasaulē valda kaut kads krāpšanas kults...visās ģimenēs tas nav

Mani vecāki arī jau 25 gadus precējušies. Un vēl šobaldies dūdo kā divi balodīši. :)
Drostalai, acīmredzot, ir ļoti rūgta pieredze bijusi,bet domāju,ka nu nevajag vispārināt, cilvēk mīļais.
Kāda jēga dzīvot un veidot attiecības ar domu,ka visi taču krāpj un tas ir laika jautājums? tad labāk sēdēt vienai alā :D
Nu nekrāpj visi. Tas ir atkarīgs no cilvēku domāšanas, audzināšanas, utt.

man arī ir bijusi rugta pieredze, bet vajag tacu paskatīties apkārt, ir ari laimīgi cilvēki un laimīgas ģimenes, tiešām nevajag visus tagad bāzt vienā maisā

Jā, tiešām parādiet man kaut vienu vīrieti, kas ar meiteni sagājis kopā 20 gados, apprecējies un līdz mūža galam ir bijis uzticīgs
Lūuuuudzu parādiet

Mani vecvecāki sagāja, kad abiem bija 17 un ir vēl tagad, es gan saprotu, ka tas notika citā gadsimtā, bet tā pat prieks skatīties! :)

man jau arī nav sajūtas, ka mani krāptu... jo man intuīcija parasti ir ļoti skaļa, ja kautko jūtu...
kāpēc es nejūtos atiecībās droši - nezinu.... laikam dēļ tās traumas, kad bijušais izrādijās mani bij krāpis gandrīz visu kopā būšanas laiku.... jā, tagad arī vairs nespēju bez nemitīgas stresošanas būt attiecībās.... visu laiku izdomāju kautkādas slimas ainas, kas varētu notikt man aiz muguras.... un tāpēc jau laikam arī nav droši....

re kāds man pardomu rīts :(

Man vecāki apprecējās ļoti jauni un dzīvo kopā laimīgi jau vairāk kā 30 gadu, mani vecvecāki arī apprecējās jauni, nosvinēja zelta kāzas (50gadi) un neilgi pēc tam mans vectēvs nomira.
Tas ir nevis atkarīgs no nobrieduma, bet gan dzīves stila. Ir vīŗiešu suga, kas nekad negrib pieaugt, uzņemties par kādu atbildību un ir sievietes, kas negrib precēties un dzemdēt bērnus, nav tāds vecums, kas būtu priekšā teicēja "o ir laiks, esmu nobriedis/usi."

Ir puikas kuri 16 gados ir nobrieduši ir tādi kuri 30 un ir tādi kuri nekad nenobriest . Tas atkarīgs no katra tik ļoti individuāli

es arī domāju, ka mani vecvecāki laimīgi kopā nodzīvojuši 50 gadus. bet, kad omai reiz uznāca pļāpājamais, šī pateica, ka opis nezina, ka viņa viņu ir ar 3 vīriešiem krāpusi. tā lūk...

ir vīrieši,kas jau ap gadiem 20 ir gatavi bērniem un ģimenei..ir tādi,kas nebūs nekad.
un ja vīrietis ap 30 ir viens, (nu ja nav šķīries,vai bērni no iepriekšējām laulībām) tad viņš nekad nenobriedīs.
un lai kāda būtu mīlestība,jābeidz sevi mānīt,ka pēkšņi vīrietis 40 gados sagribēs bērnus un kāzas.

Nezinu, vai šo jautājumu var attiecīnāt tikai uz vīriešiem. Pašam šķiet, ka esmu neraksturīgi nosvērts un nopietns savam vecumam, bet nopietnas attiecības jau kādu laiku nav.
Un ikdienā saskaros ar to, ka sievietes ir vēl nenobriedušas - vēl ballītes prātā. Tā kā viss ir atkarīgs nevis no dzimuma, bet gan audzināšanas un paša prāta.

Lancaster
Maniem vecvecākiem bija līdzīgi. Vienmēr ir atstājuši tāda perfektā pāra iespaidu, bet, kad ome sāka stāstīt....

Mani vecvecāki ir kopā jau vairāk 50 gadus, bet plēšas katru dienu, nosoda tos,kuri šķiras, kaut ar es domāju,ka viņiem jau sen vairs nav nekā kopīga.

Mani vecāki un vecvecāki arī atstāj idealā pāra iespaidu, kad iepriekšejais gadsimts, padomju laiku audzināšanaa, ticīgi un godīgi cilvēki... Bet likt roku uz krūts un zvērēt par citiem pāriem ir vēl smieklīgāk par tām, kas dievojas par savām attiecībām :D Jūs tiešām visas esat tik ideālu pārņemtas? Nu lai jums veicas un lai tā piezemēšanās nav tik sāpīga ;)

ir viriesi,kas jau 20 gados grib preceties, ir tadi,kas 35-40g vel ir auklejami, pieskatami.indivuduali tas ir.
bet nereti sievietes nesaprot kadi viriesi vinam ir. ja cilveks nevelas precet, tad skiet-vins jau vel nav nobriedis, gatavs, bet patiesiba cilveks varbut ir, tikai ne ar tevi velas preceties, jo zin ka-neesi ista! a pamest ari neizdevigi, jo ir tak bezmaksas sekss, kad gribas, kompanija un nereti majkalpotaja.:)

meitenes... es ne par precēšanos, laikam nepareizi uzrakstiju nedaudz... es par to sajuutu, ka nekad nevar saprast, ko attieciibas vinjam noziimee, JO tikliidz taas saak palikt nopietnaakasm taa vinjs attaalinaas, tad perioodiski atkal pietuvinaas... un man nav drosiibas sajuutas, un TAS ir tas, kas mani nomaac, nevis tas, ka mani neprec..... :(

un ja vīrietis ap 30 ir viens, (nu ja nav šķīries,vai bērni no iepriekšējām laulībām) tad viņš nekad nenobriedīs.

Es gan tam nepiekrītu.

Vīridetis jeb kurā vecumā skatīsies uz citām sievietēm. Tas ir tikai normāli. Uzkrītoši vai nē, bet apskatās gan. Prot to izdarīt, tā, ka tu pat to nepamanīsi :-P Tu tak arī novērtē citus puišus. Lekt virsū tas jau ir kas cits.
Ar varu jau nepiespiedīsi otram kļūt savādākam, tādam kā gribētu tu.

Ir cilvēki abos dzimumos, kas ļoti augstu vērtē personisko brīvību. Domāju, šis ir viens no tiem gadījumiem. Nemēģini viņu sev piesiet ..

Ir cilvēki, kas nespēj ar tādiem sadzīvot .. ja esi viena no šiem, tad .. pieņem vai atlaid ..

Cik esmu novērojis, tādu cilvēku attiecībās uzticība otram ir ļoti augstā līmenī .. pie noteikuma, ka viņš/viņa nav "babņiks" ..

Vienīgais, ko varu ieteikt, ir pieņemt to un sadzīvot .. var būt, lai pievilktu viņu tuvāk, pašai šo īpašību sevī attīstīt .. galvenais, ka kopā pavadītais laiks ir kvalitatīvs! Un tādiem cilvēkiem tas parasti tāds ir, jo viņi visu, ko dara, dara ar atdevi .. uzticies viņam! Un šeit šķiet vietā ir teiciens "Ja mīli, tad atlaid" .. nevis pamet, bet vienkārši dod viņa personībai brīvību un neiegrožo to.