Ļoti reti kad kaut ko skatos vairākkārt, jo, pirmkārt, nav tik daudz laika. Otrkārt, tās filmas, ko esmu redzējusi, ne vienmēr ir manas pašas, pašas , pašas...mīļākās filmas, jo daudzas no tām, kas mani patiešām ir dziļi aizkustinājušas nemaz nevēlos otrreiz skatīties, jo bijušas emocionāli pārāk spēcīgas, satricinošas un sāpīgas. Nevisai gribas, lai mani otrreiz pļaukā un knaiba, kaut filmas māksliniecisko kvalitāti nevar noliegt:) Tās, ko esmu redzējusi vairākas reizes, visbiežāk ir vienkārši jaukas un varbūt ne vienmēr ar pārāk lielām pretenzijām, piemēram, Le fableux destin d`Amélie Poulain - krāšņa, kaleidoskopiska, pasakaina glezniņa, kura ar mīļuma devu izbaudīt dzīves niekus:)
27552
