Emmanuelle, bet ir taču atšķirība, kad cilvēks saka, ka viņam neko nevajag, jo ir laimīgs tāpat un dvēselē ir miers un harmonija, un viņš VAR izdzīvot bez kaut kā papildus, kas ja būtu - būtu labi, ja nebūtu - arī labi. Un cita situācija - kad cilvēkam nepārtraukti vajag un viņš nevar dzīvot bez kaut kā. Pirmais ir grūti sasniedzams patērētāju sabiedrībā, jo šķiet, ka pilnai laimei trūkst kaut kas materiāls. Man piemēram, visas runas par šopinga terapiju nešķiet normālas... Var protams, pajokot par šo tēmu, arī es mēdzu teikt "jā, šodien iepirkos, sajutos nedaudz labāk pēc nogurdinošās, stresa pilnās nedēļas", bet sākt par to runāt nopietni, un uzskatīt, ka bez KĀRTĒJĀ (uzsvaru lieku uz to, ka kārtējais, neviens nepieciešamība) kurpju pāra nebūsi laimīga ir slimi. Un tā tas ir daudziem cilvēkiem.
Un tu runā par drošības sajūtu, bet drošības sajūta jau nozīmē to, ka pietiek nepieciešamākajām lietām, nevis 55. blūzei.
Varbūt es kaut ko pārpratu, man vienkārši nešķiet, ka kāda te teica, ka viņai vispār nav vajadzīga nauda.