Kad vēl biju brīva gadījumsakari sanāca pāris reizes, bet ja es gribēju tikai kaislīgu seksu, tad džeki kaut ko vairāk. Visas trīs reizes sekss bija jau pirmajā vakarā, bet tāds kaislīgs. Pēc tam tikāmies vēl pāris reizes.
Neko nosodošu neredzu, ja vien neej pa kreisi, kad ir otra pusīte vai arī neizsargājoties. Ir gadījies satikt,bet tā kā abiem tas sekss patika, tad kauns satikt nebija.
Un ko nozīmē atļauties vairāk? Ja attiecībās neatļāvos, piemēram, anālo seksu, tad noteikti neatļaušos arī gadijuma sakara laikā, bet dažādās pozās aktīvi? Kāpēc gan ne?
Neredzu arī jēgu, dievoties un tēlot pareizo, svēto meitenīti, ja dzīvē var atļauties izbaudīt tiiik labus mirkļus, tā, lai vecumdienās ir ko atcerēties. Atceros, kā ar vienu džeku pirmajā vakarā iepazināmies, sēdējām divatā pie manis dzīvoklī runājām, iedzērām. Nu tāda flirtēšana un kaisle istabā valdīja:D Ja kāds būtu iegājis, noteikti to sajustu.:D