Lai gan es krievu valodā praktiski nerunāju (nav tā, ka es neko nesaprotu, bet saprotu ļoti ļoti maz), tracina tas latviešu pašlepnums, kas radies tikai vēstures dēļ, ka krieviski nerunā. Ja es māku atbildēt, tad man ir vienalga, kurā valodā es runāju - latviski, angliski, krieviski, vāciski vai franciski. Tieši priecājos, ka varu pateikt kaut mini frāzi svešvalodā, jo uztveru to kā treniņu.
Kāpēc par pašlepnumu nerunā, runājot angļu valodā? Man bijušajā darbā 50% darba bija angļu valodā, jaunajā darbā 100% dokumentācija angļu valodā. Vai šādos darbos strādājot arī krievu valodas nīdējas, kaut ko teiktu? Vai arī angļu valodā viss ok?