Man "Dvēseļu putenis" stāv gadiem plauktā, nekad neesmu lasījusi, kauns.
Kā vislabāko grāmatu gan jau līdz kapa malai saukšu Vizmas Belševicas "Billi", iesaku neiespaidoties no skolas laiku atmiņām, kad "Bille" bija piespiedu kārtā jālasa, darbs ir izcils, daudziem vajadzētu pamācīties, kā rakstīt, jo valoda ir tieša, piesātināta, daudz psiholoģiskās un pedagoģiskās atziņas un ļoti labs dzīvesstāsts.
Ingas Žoludes "Mierinājums Ādama kokam" ir viens no daudzajiem savdabīgajiem latviešu darbiem, tomēr grāmatu izlasīju un neko sliktu it kā nevarētu teikt, pat norakstīju citātus.
R. Blaumanis ir klasika, noveles ļoti trāpīgas un mūsdienīgas, neskatoties uz to, ka sarakstītas labi sen.
Ļoti patika Neiburgas "Stum, stum", to es silti iesaku, kā arī Rukšānes "Ķīpsalas putnus".