Ta kā studēju filoloģiju, esmu izlasījusi lielu daļu latviešu lietratūras. Man ļoti patika A.Dziļums "Saplēstā krūze", Jaunsudrabiņa triloģija "Aija", atškirībā no citiem kursabiedriem ar prieku lasīju A.Upīša "Zaļā zeme". Interesants ir trimdas rakstnieces Agates Nesaules romāns" Sieviete dzintarā". Tāpat man patika arī L.Muktupāvelas romāns par bagāto Benjamiņas kundzi. Atklāj visu 20. gadsimta bagata latvieša dzīvi, kultūru un vēsturiskus notikumus. Tiešām iesaku.
Un vēl ši grāmata nav nekad publicēta.Man viss liekas interesants kas par Rīgu. Nesen lasīju par Rīgas Centrālo tirgu, aizmirsu to nosaukumu.
Atzīmējot populārās rakstnieces Zentas Ērgles (1920—199 jubileju, pirmo reizi publicēta rakstnieces grāmata Pāri gadiem bērnības zemē — atmiņu tēlojumi par mazās Zentas un viņas draugu bērnības gadu notikumiem un piedzīvojumiem 20. gadsimta 20.—30. gadu Rīgā un laukos.
Zane , es ar saku paldies. Noteikti būs par Benjamiņa kundzi jalasa. Gribas jaunas grāmatas, vecās labas , tacū viss jau lasīts.Patīkami ka kāda arī jauno literatūru piemin. Nevis ka te viena padomju laikus saka ka visi tik atceroties :D
Ja godīgi nemācēšu pateikt par to elektronisko versiju, es ņēmu no bibliotekas, jo siastībā ar to Muktupāvelas romānu rakstīju bakalaura darbu par feminismu.
jā, man Žoludes "Silta zeme" likās galīgi garām, nu tāds pretīgs pārspīlējums. Visi, kas lasījuši viņas "Sarkanos bērnus", saka, ka tas ir tāds pats sviests.
Ja interesē par Rīgu, laikaposms 20-30 gadi, par tērpiem, modi, izklaidi un bohēmu, tad laba grāmata ir Inetas Lipšes"Rīgas bohēma". Lasīju ar interesi, kā tie mūsu rakstnieciņi bohēmiski dzīvojušies.
Taču mani šokē ka ( izņemot Zentu Ergli) pārējās grāmatas manis nosauktās asociē ar padomju laikiem. Pamatīgs šoks. Unn vēl kādas grāmatas....pilnīgs Feils
179
