būt par mājsaimnieci

Skatos, ka visām ir negatīvs iespaids par mājsaimniecēm un pirmā doma, ka mājsaimnieces no rīta līdz vakaram sēž mājās un skatās TV. Gan jau tādas arī ir , bet mans mājsaimnieces paraugs ir Ieva Bondare. Es savā mājsaimnieces statusā noteikti nodarboties ar sev tīkamām lietām, es iedomājos savu mājsaimnieces dienu šādi: no rīta pagtavoju brokastis, pavadu vīru uz darbu, dodos uz sporta nodarbību tā ap 10.00, atpūta pēc sporta, gatavoju pusdienas, izdaru mājas darbus, nodarbojos ar zīmēšanu/kādi kursi vai kas cits, gatavoju vakariņas vai ar vīru dodamies ēst ārpus mājas, laiks skaistumkopšanai utt.. Varbūt mans sapnis ir utopisks, bet tādu es iedomājos savu mājsaimnieces dzīvi. :D

Nevarētu. Man paliktu garlaicīgi.
Gribu izglītību, kāpt pa karjeras kāpnēm un tad tik mazliet vēlāk ģimenes dzīvi.
Vai, ja arī kļūtu par mājsaimnieci , tad man vajadzētu savu hobiju. Atvērtu puķu veikaliņu, kas būtu man tāds kā bizness . Man ļoti patīk ziedi + nevarētu nosēdēt visu laiku tikai mājās. Gribētu atrasties cilvēkos un būt kaut mazliet neatkarīga no dzīves biedra :)

nosacīti. Es arī gribētu pati audzināt bērnus, vienmēr uzturēt māju kārtībā, gatavot brokastis, pusdienas, vakariņas, BET tajā pašā laikā mājās arī bīdīt biznesa lietas. :D Nu, vismaz kaut kādus ienākumus. Tā pavisam neko nedarīt gan nekad negribētu, tas tomēr pārāk riskanti, dzīvē visādi gadās, nevar zināt, kas var notikt jau nākamajā dienā. :)

Bet nu skaidrs ir viena - dzīvojoties mājās un nestrādājot t.i. nepelnot pašai naudu, noteikti atliktu kaut ko nebaltām dienām, jo dzīvē viss var gadīties.

Es gribētu darīt darbu, kas man patīk, lai pietiek laiks hobijam, lai nav jāšaubās par vīrieša stabilitāti. Ja viss tas ir, tad nav problēmu, ja mani varētu nosaukt par mājsaimnieci- vai nav vienalga kā sauc, galvenais, ka daru to, kas patīk pašai, ir laiks savām interesēm un nav jābaidās par nākotni. :)

Jā, arī es varētu būt mājsaimniece. Vismaz noteikti kamēr bērni paaugtos, jo nevēlētos savus bērnus ilgstošu atstāt auklītēm. Noteikti gribētu mācīties, apgūt kaut ko jaunu, strādāt ar sevi.
Arī pēc tam, kad bērni būtu sākuši iet skolā varētu noteikti vairāk būt mājsaimniece nekā karjeriste.

nu ja njem veeraa, kad mans darbs ir no maajaam, gan pelnu, gan esmu maajsaimniece :D Pavisam neko nedariit, tas buutu man gruuti, tomeer ir nepiecieshama komunikaacija, man ljoti patiik kaa ir tagad, es neesmu atkariiga no kaadiem darba deveejiem,pati sev esmu darba deveejs un daru cik gribu, tik arii nopelnu, maajaas pavadu daudz laika, bet arii tiekos ar draugiem, daru savus hobijus un maacos.. domaaju ka shaada gadiijumaa labpraat daudzas gribeetu buut maajaas, nevis ofisa peliites, es esmu bijusi ofisa peliite, godiigi sakot nepatika, esmu atradusi sevi.

Nē, nevēlētos, darbs tā ir ne tikai naudas pelnīša, bet pašapliecināšanās, turklāt es zinu ko vēlos nākotnē, un tā noteikti nav sēdēšana mājās ar mazajiem... Kādu laiku protams tas būtu jādara, bet ne ilgstoši.

Lai nebūtu garlaicīgi, ieviestu mīļāko :D

Es varētu. Bet ne pavisam gluži mājsaimniece. Tad es noteikti darītu to, kas man sirdij tuvs, pat ja ne tik ienesīgs naudas ziņā, jo tā nebūtu prioritāte.

tas ir mans sapnis :D

pagaidām gan nespīd, bet es savā būtībā esmu dzimusi mājsaimniece. pašlaik, protams, strādāju, bet nevis tāpēc, ka tas patīk, bet tāpēc, ka tā vajag.
ja varētu nestrādāt un naudas būtu gana, tad es ar gribētu vismaz 3 bērnus, vēl kādu bakalauru vai maģistru sev interesējošās jomās un kā savādāk papildinātu. gribētu arī labdarībā sevi labāk iesaistīt, nevis pliki strādāt. vīram garlaicīga nekļūtu /es vismaz tā cer/ :)

Varētu, ja vīrietis tiešām labi pelnītu un nodrošinātu ar visu nepieciešamo. Man arī šķiet, ka man pat patiktu, vismaz uz kādu laiku, kamēr bērni maziņi, pavisam noteikti. Pēc tam nezinu - varētu kādu nelielu darbiņu tīri savas priekam.

Tas, ka kļūtu neinteresanta vīrietim - risks pastāv arī, ja strādā (starpcitu, tieši tik pat liels!) un tāpat otrādi, sievietei vīrietis var šķist neinteresants, jo daudz laika pavada darbā. Un otrādi atkal. Būu taču savi hobiji, ietu uz sporta zāli, baseinu, apmeklētu kādus kursus, piemēram fotogrfēšanas, kuros gūtās iemaņas liktu lietā ikdienas dzīvē, piemēram, braucot ar bērniem un vīru kādos izbraukumos. Tas tāds maziņš piemērs. Un es arī daudz labprātāk rūpētos par bērniem pati, nevis uzticētu visādām auklītēm, pēc skolas pavadītu brīvo laiku kopā un tā.

Protams, dzīvē visādi gadās, nedomāju, ka šķiršanās gadījumā sievietei dzīve būs norakstīta, var taču darbu dabūt arī 30, 40 gadu vecumā, vismaz tas ko es studēju, pavisam mierīgi!

Man patiktu vismaz kamēr bērni maziņ,i pēc tam jau skatītos, ja situācija atļaus un viss tā ieriktētos, noteikti dzīvotu tā! :)

pati arī pakomentešu. :) Protams, izglītība man būtu, vismaz bakalaurs. Un es nedomāju, ka tad pārvērstos par mājās tupētāju. Domāju pluss ir, ka paveras iespējas darīt to, ko sen ir gribējies, bet nav bijis laika un vēl atklāt jaunas lietas.
Tomēr pašai neliels hobij-biznesiņš, pusslodzes darbs būtu ideāli.

kādu laiku jā, bet ne mūžīgi...ja vēl es varētu iet ,kaut kur mācīties, ko jaunu apgūt, tad būtu pavisam labi, jo tāda vienkārša sēdēšana mājās man ātri apniktu un ar laiku sāktu iedzīt depresijā.

Nekad nevareetu buut maajsaimniece. Man ir paaraak augstas ambiicijas un esmu ljoti tendeeta uz karjeru. Karjeras vaardaa pat vareetu zieot gimenes dziivi.

Kamēr bērni mazi, bet arī tad es gribētu kaut ko savu, kur darboties. Patiktu, ja pati varētu regulēt savu laiku, strādāt priekš sevis, nevis kādam. Nākotnes vīzija :D

ne! man ir savi plani, merki!

mana tante nu jau gandrīz 10 gadus ir mājsaimniece.. audzina bērnus... nestrādā.. nauda viņiem vairāk kā pietiek.. bet nu skaidrs, ka pēc kāda laika jau pašai sievietei apnīk un tomēr gribas iziet sabiedrbā...

Domāju dažus gadus varētu (piemēram trīs, kamēr bērns izaug), bet pēc tam gan noteikti gribētu kaut ko darīt, kaut vai pa simbolisku samaksu (ja nautas pietiktu)... kaut ko jau izdomātu :)

Kādu laiku - varētu un man patīk.

Es tāpat kā Salome. Man arī šķiet, ka patiktu. Man vispār tagad tāds periods, kad pat ilgojos pēc tāda dzīvesveida.

Un jā mēs skatāmies uz to visu pēc vēdiskajiem principiem, tad tāds ir vislabākais un veiksmīgākais kopdzīves veids, ja vien sieviete, dzīvojot mājās spēj savu vīru apgādāt ar enerģiju. Nevar apnikt un pamest sievieti, kurai ir spēcīga, kopta enerģija un tā nepavisam nerodas smagi strādājos savas karjeras labā.

Es jau trīs gadus esmu mājsaimniece :D

Gaidu to brīdi, ka mazā sāks iet dārziņā. Gribu iet strādāt. :D