Kā izmanījās attiecības pēc bērna piedzimšanas ?

sieviete nekad nemīlēs vīrieti tā, kā mīl bērnu.

TĀ un TIK ĻOTI, kā mīl bērnu. Mīlestība pret savu bērnu ir pārcilvēcīga, tā ir cita mīlestība.

Vēl viena novirzīšanās no tēmas - kaimiņos dzīvo divas sievietes, kuras savā dzīvē vispār nav strādājušas (viena ir dikti sen) un visu savu dzīvi bijušas mājsaimnieču lomā (privātmājā tas nav nemaz tik vienkārši, ja ir liela kvadratūra un dārzs + audzinājušas bērnus) un abas izskatās TIK lieliski! Mierīgi var dot par 10-15 gadiem mazāk!!

Novirzīšanās no tēmas par tām afgāņu sievietēm, bet mana mamma satikās ar afgāni un jautāja - kāpēc Jums tāda interese par vecākām sievietēm? (viņai 50, viņam 35), un viņš atbildēja - kāpēc Tu uztraucies? Tu savos 50 gados izskaties daudz labāk, kā 'mūsu' sievietes 30 gados, kuras jau ir piedzemdējušas 6-10 bērnus un nomocījušās pa mājām!

Nav ko salīdzināt ar afgāņiem, kuriem, pirmkārt, ir cita audzināšana. Otrkārt, tajā sabiedrības modelī sievietei ir KONKRĒTA vieta, kur tai jābūt - mājās. Mēs tomēr dzīvojam brīvākā sabiedrībā, kurā sieviete, vismaz teorētiski, tiek uzskatīta par līdzvērtīgu sabiedrības pārstāvi vīrietim.

Nevienā teikumā neminēju, ka sievieti ir jāžēlo vai ka viņas ir cietējas. Man par laimi ar manu ādu un krūtīm viss ir kārtībā. Es uzskatu, ka tieši tas viss vīrietim ir jānovērtē - tas, ka sieviete var visu paspēt gan mājās, gan sevi sapost.

Kaprace-daudzas sievietes ir gaajusas tam paari-tu neesi vieniiga !Daudzas sievietes ir dzemdeejusas pat 6 un vairaak reizu!Es loti daudz esmu maacijusies no savaam Afganistaanas sievieteem-mammaam!Vinas visu paspeej un veel peedejaa briidii luupas nokraaso pirms viirs atnaak maajaas un tad viirs arii vinas cel debesiis!:)Tie cilveeki ir daudz speeciigaaki par mums-man tiesaam saads iespaids ir radies !Jasaka ,ka gimenes arii daudz speeciigaakas!
Mees gribam ,lai muus zeelo-tas ir dabiigi,bet mees nevaram buut cieteejas-taapeec ,ka mums ir beerni!Taas ir divas dazaadas pozicijas!

Tad es laikam esmu egoiste un maita, ja domāju, ka pēc dzemdībām tieši sievietei būtu jāsaņem komplimenti. Ne jau vīrietis nēsāja mazuli 9 mēnešus, ne jau ar viņu notiek visas tās fiziskās pārvērtības - strijas, iztiepta āda un krūtis. Viņam nav tas viss jāpārdzīvo. Tagad sieviete rūpējās par bērnu un māju pluss vēl ar vīrieti jāauklējās? Tieši tāpēc viņš ir VĪRIETIS!

Es jau zinaaju ,ka izcelsies veetra, attieksme pret manu "pirmo vietu" ...Es to speciaali pateicu paarspiileejot ,jo tas ir dziivee pieraadiijies,ka attieciibas loti uzlabojas tiesai tad ,ja mums ir beerns un TOMEER loti lielu uzmaniibu pieveersam savam viiram!
Es to sapratu arii peec nodarbiibu apmekleejuma,ka loti biezi mees viiru vispaar aizmirstam ,tiikko muusu gimenee ienaak mazais!Jaa -piekriitu darbi ir jaadara vienliidziigi ,bet uzmaniiba loti daudz ir jaavelta savam viiram-pasakot komplimentus!Cik sievietes te ir ,kuras saka saviem viiriesiem komplimentus....Es varu likt roku uz sirds un teikt -loti maz!Peec beerna piedzimsanas komplimenti ir teikti loti biezi tikai mazajam....cik vins smuki paaudzies ,vaidzini saarti, pirmais zobins smuks un tad beigaas briinamies,ka taa ir visus atlikusos gadus....beerns netiek "izlaists no rokaam "!Puisi vispaar buutu jaaaudzina viiram-tad iznaak kaartiigi viiriesi....!Maza padaliisanaas no manaam nodarbiibaam!
Loti patiik Chanely domas!:)

un kurā vietā būtu jābūt pašas interesēm, ko gudrās galvas?
vai pēc ģimenes izveidošanas dzīvei jāsastāv tik no vīriša, bērna un vecākiem?

Vīrietim jābūt pirmajā vietā?
Nu gan idejas.
Nekas nevar būt svarīgāks par savu bērnu.

Cmoon, kas tās par domām? Protams, ja vīrs ir dzērājs vai vispār neinteresējas par bērnu, tad ir savādāk, bet ja cilvēki ir laimīgi un laulībā tā nevar notikt.
Biju kāzās, kur mācītājs vecākiem teica :
Tagad jūs vairs nebūsiet saviem bērniem 1.vietā, jo :
1.vietā būs vīrs (viņi viens otram)
2.vietā bērni
3. vecāki :)

Mertisa, ieslēdz veselo saprātu un padomā, cik patīkami vīrietim būtu Tur aplaizīt savu sievieti neilgi pēc dzemdībām, īpaši, ja bijuši plīsumi u.tml. problēmas. Turklāt diez vai nāks par labu arī papildus mikroorganismu klātbūtne dzīšanas procesā u.tml.
Normāls vīrietis, kas ciena savu sievieti un bērna māti pacietīsies tās 6 nedēļas - nav jau mirstamā vaina!

mertisa - asiņošana pēc dzemdībām ilgst vismaz 4 nedēļas. Viss tur ir jūtīgs un sāpīgs. Man pat pēc 6 nedēļām, kad jau varēja mīlēties, bija ļoti liels diskomforts, kad man tur pieskārās. Tas, protams, kā kurai.

Bet kā ar orālo seksu? To taču sieviete drīkst, vaine? Tad jau vīrietis var apmierināt orāli un viņa viņam minetu. Viss činikiekā. Nesaprotu, kur prpblēma...

CariDee - vienmēr pēc dzemdībām 6 nedēļas nedrīkst darīt TO. :)

Mans koučs ir sieviete :) Un nē, par sievietēm viņa neaizmirst. Patiesība ir pavisam vienkārša - ja vien vīrietim nav kaut kādas novirzes, viņš pret sievieti izturas tā, kā viņa izturas pret vīrieti. Ja sieviete zāģē, ir neapmierināta, pukst, nepievērš uzmanību, tad viņa tieši to pašu saņem pretī. Sieviete, kuras vīrietis ir attiecībās apmierināts, visu labo saņem atpakaļ. Izmēģināts un pārbaudīts ;)

Torsunovs savās lekcijās labi pateica - cilvēkiem patīk aizmirst, ka laimi ir ne tikai jāņem, bet arī jādod. Mēs lielākoties domājam tikai par to, ko sagrābt no otra, nevis kā vairāk iedot.

Man nav bērnu, bet izlasot šo tēmu, secināju, ka piekrītu tam, ka bērnu nevar likt visās vietās pirmo. Ja, protams, vīrietis ir vēl kādreiz vajadzīgs....Taisnība.Vajag mācēt būt elastīgai.

Libra, koučs aizmirsa piebilst, ka sievietes arī uz zemes pastāv un arī viņām vajag justies svarīgām, ne tikai vīriešiem, es ceru, ka viņš līdzsvaro savas lekcijas, nevis tikai klāsta, kā vīrieši jādievina.

Un man liekas ka sieviete-vīrietis un sieviete-bērns modeļos mīlestība tomēr ar kaut ko atšķiras, sieviete nekad nemīlēs vīrieti tā, kā mīl bērnu. Un vajadzētu mazliet vīrietim arī to saprast. Es tomēr sliecos uz to, ka beznosacījuma mīlestība pret bērnu ir mazliet augstāka, bet - tas ir tikai mans skatījums.

Sākas karš starp tām kam bērns ir nr1 un tām kas saprot, ka vīrietis būs vajadzīgs arī pēc tam, kad bērns paaugsies. :D Ja bērnam ir režīms un noteiktas robežas, tad var lielos vilcienos laiku saplānot un visu izdarīt.
Te jau neiet runa par to, ka bērns būs pietaisījis pamperu, neēdis gulēs un bļaus, bet sieviete tikmēr čubinās ap savu vīru, jo viņš tai pirmajā vietā. Tad protams, jānomaina pampers un jāpabaro. Bet ja viss ir kārtībā, bet bērns grib, lai viņu visu laiku ucina pa rokām. Māte nosēž visu vakaru ar bērnu uz rokām, vīram ne mazāko uzmanību nepievēršot un tā katru vakaru viss griežas ap bērnu, tad tām kam tas šķiet normāli, te drīz taisīs diskusijas * Kāpēc manam vīram ir mīļākā? Un kāpēc vīrs man nepievērš uzmanību?* (kad atčuknīsies, ka viņām kādreiz bija vīrietis, kurš nu ir sācis slīdēt ārā no nagiem)

Atceros, man koučs mācīja - lai vīrietis attiecībās justos labi un neskatītos pa malām, sievietei jābūt ļoti gudrai. Vīrieti vajag dievināt. Viņam ir jājūtas gribētam, mīlētam, vislabākajam un neaizvietojamajam. Viņš būtībā ir gandrīz kā bērns un viņu tā arī jāuztver - kā viegli ievainojamu bērnu, kuram regulāri jārāda, cik svarīgs viņš ir. Tiklīdz kā vīrietis nejutīsies vajadzīgs un novērtēts, viņš šo sajūtu meklēs citur. Šī mēneša Santā bija labs raksts par neuzticību un tur ļoti forši bija paskaidrots kā atšķiras sievietes un vīrieša mīlestības izpratne. Sieviete mīl daudz, viņai mīlestība ir gan bērnos, gan dzīvniekos, gan darbā, gan draudzenēs, hobijos utt. Vīrietim vienīgais mīlestības avots ir sieviete. Un, ja viņš sāk saņemt nepietiekami daudz mīlestības, viņš to iet meklēt citur.
Tāpēc es arī uzskatu, ka ģimenes attiecībās primārais ir vīrieša attiecības ar sievieti. Jā, bērns ir svarīgs, bērnu ir jāmīl un jālolo. Bet vīrietis nekādā gadījumā nedrīkst tikt "aizbīdīts" aiz šī bērna.

Piekritīšu, ka bērnu nevar likt kā "svarīgāku" par vīru, tas nenozīmē nelikties par viņu ne zinis, nemazgāt, nebarot, bet vienkārši just kaut kādas robežas, lai pāra attiecības netiktu aizmirstas.
Un kāpēc jaunās mātes vienmēr ir tik agresīvi noskaņotas pret citu viedokļiem, jā, arī man nav bērnu, bet es esmu bijis tas bērns, kurš ir tik ļoti mīlēts un lolots, ka brīdī kad aizgāju no ģimenes ligzdiņas, mamma vai juka prātā, jo viņai nebija savas dzīves, jau sen bija aizmirsts kā ir ar tēvu kaut kur aiziet atpūsties, pievērst otram uzmanību, abi bija kā sveši cilvēki viens otram, tagad abi šķiras, man tik ļoti žēl, ceru, ka spēšu šo kļūdu nepieļaut savā ģimenē.