Veiksme un skaudība

 
Reitings 158
Reģ: 18.03.2009
Gribēju parunāt par to, kā tad ir, kad vienam veicas vairāk, citam mazāk. Un, piemēram, ja viss iet samērā labi, nav par ko sūdzēties un vispār ir pozitīvs cilvēks, tad, šķiet, ka jābūt piesardzīgam ar savas veiksmes izrādīšanu, lai draudzenei, kurai varbūt kādā jomā kas sašķobījies, nebūtu jājūtas vēl bēdīgāk, neveiksmīgāk. Dažreiz tiešām šķiet, ja man viss ir forši, piemēram, attiecības, tad īsti to labāk neizrādīt draudzenei, kura nesen šķīrusies un tas būs viņai kā sāls brūcē. It kā jau īstā draudzībā skaudībai nevajadzētu būt, bet tomēr iekšēji ir tā sajūta, ka nevajag jau lielīties un sanāk tāda sava prieka apslāpēšana. Un kā tad īsti ir no tās otras puses? Vai jums ir tā kādreiz, kad draudzenes, tuvinieki vai vienalga kas ir tik apgaroti par kādu savu veiksmīti, ka jums tieši grauž sirsniņu, jo pašai tajā jomā nepaveicies? Vai tomēr vienmēr izrādām nesavtīgu prieku gan par savām, gan citu veiksmēm?
18.06.2012 12:15 |
 
Reitings 158
Reģ: 18.03.2009
Nu varbūt ne skaudība, bet tomēr tāda nedaudz neērta situācija... Piemēram, draudzeni nesen pameta draugs, bet es esmu priecīga par kādu jauku atgadījumu ar savu draugu, un tad nu šķiet, eh, labāk īpaši nemaz nestāstīt, jo viņai jau nu to vismazāk gribētos dzirdēt. Varbūt arī nē, un nekāda skaudībiņa viņai neparādītos, bet tomēr pašai kaut kā šķiet, ka tādā gadījumā labāk necensties bērt sāli brūcēs.
18.06.2012 12:41 |
 
Reitings 5087
Reģ: 01.03.2009
Godígi sakot, es lielàko dalu labo lietu nestàstu, pat draudzenèm. Ípaši, ja, kà Tu saki, kàdai uz to brídi neiet kaut kas, es galígi nebùšu no tiem, kas zinos jaunumus par foršo víru, jauno darbu, celojumu vai tmldz. Kaut kà jūtos labàk un mierígàk tà, neprasàs ípaši dalíties ar laimi, man liekas tas ir jànosargà, ir tikai dazi cilvèki, no kuriem var just patiesu prieku, tàpat arí es pati patiesi priecàjos par nedaudziem... vispàr es drízàk pasùdzèšos , ka redz jàbrauc tur tai celojumà, bet man tacu tas un tas... blabla.. Sviests, ne? Vai pasniegšu kà joku, ar sarkasmu, pastàstíšu, kad jau pagàjis:)
18.06.2012 12:38 |
 
Reitings 1531
Reģ: 29.01.2009
Man ir gadījies dzirdēt- tev gan veicas vai arī -nu ja, tev jau veicas.
Tas sāp, ja cilvēks, kurš tev ir draugs, tā pasaka un vēl ar tādu asu toni.
Bija viena draudzene, kura priecājās, ka es esmu izšķīrusies no puiša. Tas bija savtīgs prieks, jo viņa bija brīva. Manuprāt, tā īsti draugi gan nedara.
Es no sirds priecājos par visu labo, kas notiek ar man tuviem cilvēkiem. Par ko tad priecāties, ja ne saviem mīļajiem :)
18.06.2012 12:38 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Melotu, ja teiktu, ka nekad, nekad galvā neiešaujas doma "Kāpēc viņai ir tā, bet man nav", bet kopumā varu teikt, ka esmu tikusi no skaudības vaļā. Skaudība ļoti pazemina pašapziņu un liek domāt par to, kā man nav. Tā vietā es labāk domāju par to, ko un kā es gribu dabūt. Turklāt, kāpēc gan jāapskauž - ja kāds šajā pasaulē kaut ko var, tad to varu arī es :)
18.06.2012 12:36 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
No draudzenēm skaudību neesmu izjutusi un arī par viņām priecājos, nevis apskaužu.

Tad jau drīzāk no svešiem cilvēkiem var sagaidīt skaudību, utt.
18.06.2012 12:25 |
 
Reitings 3168
Reģ: 14.10.2009
Tu pārāk daudz jauc kopā. Stāstīt par savām veiksmēm nenozīmē lielīšanos! Man neskauž sveši panākumi, zināšanas gan:) Ja draudzene stāsta, ka viņai veicas darbā/attiecībās, tad patiesi par to arī priecājos:)
18.06.2012 12:22 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits