Gribēju laikam vienkārši pastāstīt kas ar mani notiek, cerot, ka kāda varbūt spēs paskatīties uz to visu no malas un pateikt, ko es daru nepareizi.
It kā manai nomāktībai nav pat iemesla - man ir ļoti labs darbs, dzīvoklis kur dzīvot, draugs, kas par mani rūpējas, par veselību arī, ptu ptu ptu, nav jāsūdzas. Bet kkā nav, trūkst, pat nezinu kā to nosaukt. Nav tās laimes sajūtas. Ar katru dienu palieku arvien drūmāka un bēdīgāka, bez acīmredzama iemesla. Sapratu arī, ka nekur dzīvē nav tās dzirksteles, ko vajag - ne darbā, ne attiecībās. Lai gan ko nozīmē dzirkstele - patīk man viss ko daru un draugam arī nav ne vainas, bet.. nu kkā trūkst. Grimstu tik dziļāk un dziļāk nomāktībā, kam pat acīmredzama iemelsa nav un ko nevaru izskaidrot. Rutīna dzīvei varbūt? Dēļ šī visa arī bojāju attiecības ar citiem, jo kam gan patīk runāties ar cilvēku, kas ir drūms palicis un nerunīgs.
Ai, varbūt kādai ir bijis līdzīgi, vai vienkārši varat padalīties ar idejām, kā tam visam tikt pāri..