Vai Tu esi "bara" cilvēks vai "vienpatis"?

Es esmu gan tas, gan otrs. Es zinu, ka jābūt komunikābelai un zinu, ka jāatliek brītiņš sev un savām pārdomām, un daru to nepamanāmi, jo zinu, ka arī citiem tas nepieciešams :)

Es veel esmu ieveerojusi,ka loti nogurstu,ja daudz jaarunaa-liekas visa energija aiziet!Rakstiit jaa,bet runaat noteikti nee!Darbaa iznaak daudz runaat!Maajaas vairaak kluseeju-laizu viiru pie vaarda!
Man laikam vienmer no taadaam aktivitaateem patika vairaak iet uz teaatri,operu ,baletu,izstaadeem-tie klubini laikam tik daudz nee...!Taapat jau kaadreiz aizgaaju arii padejot,bet man vienmer ir bijusas probleemas ar stipri iereibusiem cilveekiem-laikam atminas ,kas saistaas ar profesiju!

Pēc dabas jau laikam esmu vienpate, lai gan tagad tas vairs nav tik izteikti, kā bija kādreiz. Man patīk būt ar cilvēkiem, ja vien tas nav liels bars, jo tad es neprotu pienācīgi sadalīt uzmanību. Arī tad, ja kaut kas jādara, labāk izvēlos darīt viena.
Man arī patīk būt vienatnē, mēdzu pat pēc tādiem vientulīgajiem brīžiem apzināti tiekties. Esmu domājusi, kā tas ietekmētu attiecības. Laikam jau būtu pagrūti, bet ir jomas, kurās otrajai pusei būtu jāpiekāpjas, jo tas tiešā veidā būtu saistīts ar to, cik laimīga es jūtos.

Neteiktu,ka esmu vienpate.Drīzāk neesmu attiecību cilvēks.Tas otrs bieži vien sāk kaitināt.Sāk kaitināt tās bučiņas,apskāvieni un viss pārējais.Man ir labi vienai un ir labi arī starp cilvēkiem,bet nepatīk,ja kāds ir blakus nepārtraukti vai aktru dienu.Man vajag savu telpu,ja man visu laiku kāds ir blakus es no tā cilvēka klātbūtnes sāku "smakt"

Izteikta vienpate.
Netiecos pēc bara, pēc draugu pūļiem.

Diezgan izteikts vienpatis. Bet kontaktu ar citiem cilvēkiem arī vajag.

Biju vienmēr un esmu arī tagad vienpate.
Nepatīk lielas kompānijas, tajās es pazūdu un palieku klausītājos, itsevišķi, ja apkārtējie cilvēki maz pazīstami, bet, ja tuvu cilvēku kompānija, tad cenšos iesaistīties. Bet vislabāk jūtos pati savā kompānijā (l)

vairāk vienpate, bet bez cilvēkiem nevarētu.

Esmu vienpate.
Nekad nerīkojos tāpēc, ka tā rīkojas visi, nesekoju pūlim, tā teikt. Man nav daudz draugu un es nečakarējos ar kaut kādām drāmām, intrigām, labāk esmu viena, nekā nogurdinošā kompānijā. Mani apgrūtina ilgstoši ciemiņi, arī tie, kurus tiešām ļoti ļoti mīlu; nevaru izturēt kāda cilvēka pastāvīgu kompāniju ilgāk par 2 dienām. Jau kopš bērnības uz pāris stundām viesību laikā nozūdu savā istabā.
Man patīk tādai būt un nedomāju, ka kādu ar savu nebūšanu klāt apgrūtinu. Citiem neko neuzspiežu, ja man ir grūti, tad es esmu tā, kas aiziet prom, nevis dzen citus. Attiecībās nav grūti, jo ar draugu tiekamies maz, viņš ir diezgan aizņemts cilvēks un lielāko dienas daļu pavadu vienatnē.

Mans sapnis ir dzīvot tālu prom no civilizācijas, sociālajiem tīkliem un pārmērīgām tehnoloģijām, kaut kur meža ielokā tikai ar ģimeni un iespējami mazāk kontakta ar apkārtējo pasauli, laikam jau sanāk, ka patīk vienatne :D

Es laikam vairaak "bara cilveeks", kuram ir ljoti svariigi, lai ir laiks sev. Ja man ilgstoshi nav laika sev, tad kluustu dusmiiga. Ikdienaa dziivoju knadaa, jo ir beerns un viirietim no 1. lauliibas beerns, kursh pie mums ciemojas, darbaa arii parasti knada, jautriiba utt., labas attieciibas ar koleegjiem, bet man ljoti svariigi kaut kaadi mieriigie momenti, piem., ieiet vienai vannaa ar graamatu vai kaut vai vienai pabuut maajas, kas notiek ljoti reti, bet tad izbaudu pilniibaa.

Pat nemāku atbildēt...laikam jau labāk patīk būt vienai, nekā barā, lai gan man ātri vien paliek vientuļi, skumji un uznāk stulbas domas, ja esmu pārāk ilgi viena :D citreiz atkal varu vienatnē vazāties apkārt un viss ir super :-) atkarīgs no garastāvokļa, bet mājās parasti nepatīk palikt vienai ilgāku laiku... (t) kaut kad sapratu, ka nemāku pavadīt laiku viena pati, bet tas jau vairāk ieradums :-P

Pat nezinu. Vienpate es noteikti neesmu. Bet draugu pūļi apkārt man arī nav. Man vislabāk patīk pavadīt laiku ar tiem pašiem tuvākajiem un mīļākajiem, reizēm arī vajag pabūt vienai, bet ilgstoši vienai būt un sēdēt mājās - tas arī nav man. Vajag cilvēkus, komunikāciju, kādus pasākumus ik pa laikam, brīvdienās nosēdēt mājās es nevaru.

Visi domā, ka esmu bara cilvēks, bet es pati domāju, ka esmu vienpatis.
Man patīk miers un klusums, un tālāk no pūļa. Es vienmēr esmu bijusi ļoti pašpietiekama. Man nav garlaicīgi vienai ne vienatnē ne sabiedrībā. Man patīk vienai ceļot, apmeklēt koncertus, teātrus, festivālus.
Bet nonākot kompānijā es nereti nonāku uzmanības centrā un kļūstu par pasākuma dvēseli. Tas laikam rada to maldīgo priekšstatu par mani. Es, gluži vienkārši esmu atvērts cilvēks.

Esmu 70:30 bara cilvēkam par labu. Man vajag visādas tikšanās, ballītes utt. Bet ir savas reizes, kad man ļooooti patīk būt vienai-es māku gan aizpildīt laiku, gan grandiozi slinkot ar gardu ēdienu, kompi vai TV.

Vienpate, noteikti. Pilnīgi pietiek ar to vienu tuvāko cilvēku, pārējie, nu laiku pa laikam, pačatot internetā, satikt izstādēs, kursos un tamlīdzīgi. Šausmīgi nepatīk, ka pie manis nāk ciemos.

Laikam jau vairāk vienpate. Patīk tie brīži, ko varu veltīt sev un savām domām. Ļoti kaitina, ja kāds iztraucē mani, kad lasu grāmatu vai rakstu dzejoli.
Tajā pašā laikā grūti iedomāties savu dzīvi bez cilvēkiem. Nav iebildumu pret pilsētas burzmu, patīk sajūta, ka apkārt ir daudz cilvēku, varu viņus vērot un pati pazust pūlī.
Nepazīstamās kompānijās esmu diezgan klusa, atveros pamazām, bet jaunus cilvēkus iepazīt man patīk. Tāpat ļoti patīk satikt savus draugus un labas paziņas, lielākoties es esmu šo tikšanos iniciatore un ierosinu doties uz dažādiem pasākumiem.

vienpatis