Vai Tu esi "bara" cilvēks vai "vienpatis"?

Vienpate.Bari man nekad nav patikuši.Vienmēr,esmu jutusies slikti,neērti,riebīgi baros.Tas nav man.Man patīk uzturēties tikai mazās kompānijās,kur ir mani tuvākie draugi utt.Attiecībām netraucē.Draugs arī ir vienpatis,bet tajā pašā laikā viņš,atšķirībā no manis,vienmēr lieliski var iejusties kompānijās,jo ir komunikablāks.Tāpēc daudziem rodas iespaids,ka vinš ir baigais bara,kompāniju cilvēks.

Manam bijusajam butu jaredz sis,jo vins domaja,ka es vieniga, ka vins teica"majastupetaja, slima" uz pasaules. Dievs dod vinjam otru tadu ka es :D PRIEKA :D

Par ātru pievienoju.Vēl gribēju pierakstīt,ka nekad nav bijušas problēmas būt vienai,pavadīt laiku vienatnē.Patīk tas miers.

izteikti vienpate. pārsvarā jūtos neomulīgi lielos cilvēku pūļos, nezinu, kā justies, ko darīt. gandrīz vienmēr jūtos lieka un apmaldījusies.
dažkārt, protams, apnīk tikai sava kompānija, bet tad arī gribas tikai pašu/s tuvāko/s cilvēku/s.

Absolūts 50/50.
Es jau pēc dabas nespēju pastāvēt vienā noteiktā stāvoklī ilgu laiku, man pārmāiņas, kā gaiss, ir nepieciešams.
Vienu brīdi ideāli jūtos viena, citu tikpat ideāli burzmā un vidē ar cilvēkiem apkārt.

Es noteikti,tad esmu bara cilvēks.Man neko nepatīk darīt vienatnē,ne iepirkties,ne iet uz pasākumiem,ciemos utt.
Man ātri paliek skumji vienai.

Starp citu - vai kāda te ir pēc horoskopa dvīnis un tajā pašā laikā absolūta vienpate?

Viss atkarīgs no garastāvokļa un valdošās dvīņa dabas.
Ja ir vēlme izolēties, es nekādi neiejutīšos barā.
Un,ja būs vēlme pēc cilvēkiem, būšana vientnā man sagādās mocības.

fifķi fifķi :D

Man patīk būt vienai, man nav arī garlaicīgi. Bet man patīk arī būt kompānijā. Nelielā. Lieli paŗtiji man nepatīk.
Atceros kā bērnībā kāpu kopā lasīt grāmatu,man bija tāds liels zars vecā kļavā. Tad nu sēdēju tur, lasīju grāmatu vai vnk skatījos uz pļavu :)

hmm, es īstenībā nezinu. ir tā, ka, it īpaši attiecībās, gribas tādu konkrētu laiku sev, gribas vnk sēdēt majās un neko nedarīt, bet tajā pašā laikā es nekad nevaru uz vietas ilgi nosēdēt un man vnk vitāli ir nepieciešami cilvēki apkārt, notikumi, ballītes utt. lieli pūļi man arī netraucē, patīk, ka daudz reiz masu pasākumos var satikt sen neredzētus cilvēkus, izballēties, ja apkārt nav pazīstamo. laikam tomēr man vairāk patīk būt ārpus savām 4 sienām, kaut gan nemaz tik ļoti komunikabla dažkārt neesmu un bieži vien novēroju visu no malas :)

Bara cilvēks. Es esmu pieradusi un man vajag, lai kāds man vienmēr ir apkārt. Kompānijās un cilvēku pūļos jūtos kā zivs ūdenī. Man patīk, ka pie manis dzīvo draugi. Ja jāpaliek vienai vienmēr meklēju kompāniju.
Esot viena nespēju atrast piekto stūri un sāku runāt pati ar sevi.

Esmu noteikti vienpate!
Patīk,ka varu laiku tikai ar sevi pavadīt un nekad nav garlaicīgi.Citreiz varbūt par to brīnās,bet man ir ok!Man noteikti nepatīk lielie cilvēku bari,kas mūždien ir kādos pasākumos,garās cilvēku rindas,grūstīšanās,bet,protams,šad tad jau nākas paciest to visu,tāpēc jau nesēžu mājās :D
Attiecībās nav grūti,jo saprotamies ļoti labi,arī puisim patīk laiku šad tad pavadīt vienatnē.Un,ja viņš grib būt savā draugu barā,nav problēmu,neteikšu,ka es tajos slikti jūtos,bet šad tad gribas pa mierīgo un ar sevi..lai gan viņš saka,ka bieži vien esmu bara cilvēks,bet tā nav :)

izteikta vienpate. dažreiz ljoti traucē. nepatīk lielas kompānijas,ātri nogurstu,patīk atrasties vai nu vienai vai ar draugu :)

Man patīk ik pa laikam pabūt vienai, bet vislabāk jūtos foršā kompānijā! :) Jā, man vairāk patīk atrasties starp cilvēkiem nekā būt vienai!

Man noteikti nepatīk būt pilnīgi vienai, tāpēc man ir tāds draugs, kura klātbūtnē jūtos absolūti brīvi un daru visu, kas uz sirds, dziedāt gan viņš amn neļauj, jo man traģiska balss, tad nu to daru virtuvē gatavojot ēst :D
Nepatīk lielas kompānijas, klubi, trakās dienas (:D), lai gan man ir bijuši tādi brīži, kad gribas izrauties un pazust burzmā.
Arī draudzenes man ir 2 ar kurām tad nu daru kopā visu.
Iepērkos viena, jo ciest nevaru, ka kāds komentē kādu lupatu, ko paturu rokās un tad man zūd koncentrēšanās uz "pirkumu", jo cilvēks man blakus ir interesantāks par kurpi, drēbi, somu.
Nekad neesmu bijusi viena kino, izstādē. Neciešu ēšanu ārpus mājas vienatnē, tāpēc mēdzu šmaukties ar banāniem un pastaigu parkā.

50/50, riebjas iepirkties ar cilveekiem, nepatiik, ja cilveeki ir pie manis. muzejus/izstaades apmekleeju viena. un tad ir taa otraa es, kam ljooti vajag balliites, daudz draugus apkaart, skaljumu un burzmu. sanaak atkariibaa no garastaavoklja. draugs arii tads pa vidu - patiik gan nedeeljas nogales pavadiit tikai divataa, gan buut visu laiku cilveekos

Esmu vienpate. Vienīgais cilvēks, kuru varu izturēt un kurš man netraucē ir draugs - viņš atkal sabiedrības dvēsele, visur iejūtās. Mani brīži pēc vienatnes ir diezgan spilgti - man vajag atsevišķu telpu, aizvērt durvis un tad darboties, kaut vai truli blenzt televizora ekrānā.
Sabiedrībā esmu atvērta, bet bieži tāpēc, lai neuzskatītu mani par kautrīgu vai īgņu. Visbiežāk uzskata par kautrīgu, jo es daudz nerunāju un tad mani cenšas pabakstīt, lai iejustos, kas mani vēl vairāk satracina :D

man arī ir 50:50 variants. Man patīk būt kopā ar draugiem gan mazos, gan lielos bariņos, nav problēmas aiziet uz lieliem pasākumiem, kuros ļoti daudz cilv., BET, ja es ikdienā esmu visu laiku kopā ar cilvēkiem, es viņus nevaru vairs izturēt. :D Un arī tas, ka man nekad nav garlaicīgi vienītī, vnm atrodu, ko padarīt. :D

WaRRior, man arī tā ir bijis, man tas ļoooooooti nepatīk, briesmīgi :D Pazīstamā kompānijā nē, bet mazāk pazīstamā gan. Man tas liekas diezgan muļķīgi, it sevišķi, ja tiek runāts par lietām, kuras man nav saistošas...Un tad, ja vēl pasaka "ko tad Tu tik klusiņa?", aaaaaaa :DDD

Manuprat, pa vidu. Jo tikpat biezi,cik velos but vienatne, ar savam domam, pati ar sevi, tikpat ari velos tomer satikt tuvakos draugus, vairs nav tik loti nepieciesamas "masas" - plass pazinu loks ka agrak, bet tuvakie cilveki gan.