Kad randiņi bija aktuāli, parasti lūdzu atbraukt man pakaļ. Vienreiz ar kādu vīrieti sarunājam tikties, un viņš teica, ka tūlīt pat jau izbrauks. Pagāja aptuveni divas stundas, kad saņēmu zvanu, ka tikko izbraucis no Rimi un būs pēc pāris minutēm. Prātā jau mazliet palādējos, kurš gan pirmajā randiņā pērk lētos Rimi puķu pušķus!? Mierināju sevi, ka labāk tādas puķes, nekā nekādas, un varbūt viņš paķēris arī kādu saldumu līdzi, super ideja! :-)
Tikāmies pie lielveikala ieejas netālu no manas dzīvesvietas. Ne puķu, ne šokolādes, protams, nebija- bija iegājis iepirkties vakariņām pēc randiņa. :-D Jau sapratu, ka ne restorāns, ne kafejnīca nespīd... Prasīju, uz kuru pusi mašīna, un kur ir ieplānojis doties. Nezinu iemeslus, kāpēc viņš kautrējās, bet izvairījās rādīt, kurā virzienā mašīnu atstājis. Gribot pastaigāties (te laikam jāpiemetina, ka bija drēgns rudens vakars, bet es augstpapēžu kurpēs, pieguļošā kleitā un plānā jaciņā) MĒS PASTAIGĀJĀMIES PA F*CKING LIELVEIKALA STĀVVIETU!!!!
Tā lēnām aizgājām līdz tuvējam McDonalds. Viņš man izmaksāja tēju (pat nepiedāvāja ko vairāk, kaut vai saldo pie tējas). Nevarēju vien sagaidīt, kad beidzot izdzeršu šo nelaimīgo dzērienu un varēšu piedāvāt doties atpakaļ. Kad laimīgi bijām tikuši atpakaļ līdz stāvvietai, pieklājīgi atvadījos, bet viņš uzstāja, ka pavadīs līdz durvīm (respektīvi, pāri ceļam). Ļoti negribīgi piekritu. Kad bijām tikuši līdz durvīm, viņš mēģināja mani noskūpstīt (likās, ka tā ļoti karstasinīgi, nevis kā pieklājīgu pirmo skūpstu). Atteicu, ka tā nedaru pirmajā randiņā, uz ko viņa atbilde bija izmisīgs "Nu, lūūūdzu!" Mazliet atjokoju, un pa durvīm iekšā.
Atzīmēšu, ka vīrietim bija pāri 30, un nākamajā dienā vairs neatbildēju uz viņa zvaniem :-)