Sapazinos ar puisi, man 16, viņam 17. Sarakstoties likās diezgan jauks cilvēks, taču nekādas lielās simpātijas man pret viņu nebija. Vienkārši ne mans tips. Labi, ar laiku šis kļuva ļoti uzstājīgs un pierunāja mani iziet ar viņu ārā pastaigāties. Gāju ar tādu attieksmi - kā čoms ar čomu. Labi, pirmajā reizē viss bija kārtībā, smējāmies utt.
Tad nu pienāca otrā reize, nekas no manas puses nebija mainījies, nekādu baigo jūtu. Staigājām pa pilsētu (nedzīvoju Rīgā) un sākās visādas dīvainības.. ikreiz, kad no mugurpuses mums brauca mašīna, šis apgriezās 180°, lai paskatītos, kas par mašīnu brauc (varētu teikt, ka tas notika ik pa 5 min) (t) tālāk puisis kā jau parasti - slavēja to, cik awesome cilvēks viņš ir un, ka visām skolotājām skolā viņš ļoti patīkot un arī daudzām klasesbiedrenēm. Protams, vēlāk sāka daudz stāstīt arī to, ka nesen bijis divatā ārā ar drauga topošo meiteni un viņa esot baigi foršā un cik nopratu - nedaudz arī patīk. Labi, biju nedaudz pārsteigta, ka tā. Turpinājām staigāt un vienā mirklī šis uzstājīgi satvēra manu roku. Domāju - nu ir auzas :-D (t) gribēju pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās un teicu, ka nu laiks doties. Šis pateica - nekas, ka man uz citu pusi, es tevi pavadīšu!
Labi, lai jau pavada. Tad pēkšņi puisis sāka runāt par kaut kādu māju ar lampiņām un man nebija ne jausmas, kas tā par māju un viņš teica - AIZIESIM TUR! (t) tā nu aizgājām un tad kaut kā labi sanāca atvadīties un katrs aizgājām uz savu pusi. Ak vai, aizmirsu piebilst - kad bijām ' sadevušies ' rokās, viņš mūsu rokas vicināja un ai..:-D noteikti no malas izskatījās bezgala smieklīgi :-D:-D katrā ziņā biju bezgala laimīga, ka esmu tikusi prom
īsu brīdi arī pēc tam pateicu, ka puisis laikam kaut ko pārpratis un ka no manas puses nekādu jūtu nav, viņš jautāja vai mēs varot draugi palikt uz ko es atbildēju, ka nu jā un vēlāk pateica - nekas, nekas ganjau vēlāk pārdomāsi! Nuu.. puisis ir diezgan īsāks par mani un diemžēl ne manā gaumē(t)
un kādu laiciņu pēc tam, šis puisis sāka rakstīt drauga draudzenei :-D
415
