Godīgi sakot, es pat neapsvēru iespēju neiet atpakaļ strādāt :-D Jā, man ir vaļasprieks, ar kuru labprat nodarbotos, bet, kā saka "arī mākslieniekam gribās ēst" - zinu, ka no sava vaļasprieka vien paēdusi nebūšu, un arī pašrealizējusies pilnībā ne tik. Turklāt, tie bērni ir tik atšķirīgi - mana atvase pat nepieļauj opciju, ka es varētu mājās kaut ko padarīt pie datora (vai, nedod Dievs, pie saviem mākslas projektiem), līdz ar to, man tāpat bērns būtu jāved uz dārziņu... Katrā ziņā - es pieļauju, ka ir tādi īpašie gadījumi, kad sieviete var atrast sev nodarbi neejot strādāt, bet tas nav par mani. Es reāli izbaudu, ka esmu atgriezusies darbā!