Mazulis un mājdzīvnieks

Story, Ar kaiminjiem vēl sapazinusies neesmu :D tā ka ne laukos tā sāls bet draudzībā un izpalīdzēšanā.
Kāpēc kādam ir jāslauka piečurāta grīda vai jāmaina kakja tualete? Kakjis ir jāaudzina, mans kakjis nečurā uz grīdas, neplēš traukus, un tualeti vinjai vajadzības gadījumā pietiek mainīt reizi nedēljā. Jāpērk kakjim kvalitatīva pārtika un kvalitatīvas smiltis :-D
Man tāpat nav problēmu pirms darba iebraukt pie draudzenes pabarot vinjas suni. Un braucot no darba iebraukt vēlreiz. Tāpat pieskatīt citai pazinjai bērnu, kamēr vinjai kaut kur vajag.
Kaut kā mums jau gadiem ir normālas attiecības ar draugiem un pazinjām, vajadzības gadījumā viens otram izpalīdz.
Kad dzīvoju pilsētā maksāju skolniecei par kakja skatīšanos, vinjai € noteikti nebij lieka, žēl, ka tagad nesanāk, jo vinja vēl tik liek tiesības
Neons, prieks, ka atradāt jaunas mājas, nevis atdevāt patversmē! Kaut kas jau kakim bija sagājis sviestā, varbūt pārbijās negaidīti un varbūt vienkārši nepatika pret mazo , bet drausmīgi! Rētas sadzīs un cerams pazudīs! Labi, ka netrāpīja acī!

Kad ģimenē ir mazi bērni - dzīvnieki var kļūt bīstami.

un visbiezak saimnieki par saviem dzivniekiem saka"vins tak nekad un neko", man mammai ari ir suns, kursh "nekad un neko", bet es ta pat lieku ieturet distanci sarp suns un berns. Es shitadu stastu par kaki veel nebiju dzirdejusi, shausmas...

Oj, meitenes... Tas bija tiešām traki (nu jau 4 mēneši pagājuši). Manai draudzenei gandrīz identiski notika ar suni - greizsirdīgs uzklupa draudzenes meitai. Draudzene metās aizstāvēt un suns uzbruka viņai - tagad pie mutes viņai palikusi rēta no suņa koduma... Kad ģimenē ir mazi bērni - dzīvnieki var kļūt bīstami.

Es arī lasīju un iedomājos, kā pati tajā brīdī to kaķi nožmiegtu, briesmīgi... tiešām ceru, ka nekas nepaliks!! (t)

Neons, man bezmaz spiediens uzkāpa lasot Tavu ierakstu.. cerams puikam viss būs labi

Es ieteiktu neņemt kaķi. Man mājās visu mūžu ir bijuši dzīvnieki un bērnībā suns man uzmetās virsū, jo pierāpoju par tuvu. No tā laika ir palikusi rēta ļoti tuvu pie acs. Paveicās. Ja par kaķiem, mājās bija 3, visus es mocīju, ņurcīju, bet viņi nebija greizsirdīgi, jo tika paņemti vēlāk. Var pagaidīt dažus gadus, nekas nenotiks.

Amnile, paldies! Nu ceru, ka viss sadzīs...

Mis Take, ja tas viss izpaustos kaut kā pamazām, ar brīdinājumu no kaķa puses vai sāktos ar nelieliem konflikties - vēl varētu varbūt kaut kā to situāciju labot, bet tas viss notika ļoti negaidīti un diezgan traģiski. Viens no skrāpējumiem bija pusmilimetru no acs... Puika varēja zaudēt aci!.. Kaķim paveicās, ka viņš paspēja aizmukt un noslēpties tā, ka mans vīrs viņu nepaguva noķert un atrast, jo tur bez variantiem būtu viss kaķim beidzies letāli... (t) Kad atgriezāmies no slimnīcas, jau nomierinājāmies nedaudz. Sākām zvanīt patversmēm, lai kaķi atdotu, bet visas patversmes bija pārpildītas, citas gribēja, lai samaksājam 500$ un tikai tad kaķi paņemšot... Vienā patversmē mums sāka lasīt morāli par to, kā mēs tā - paši vainīgi, puika gan jau to kaķi mocīja un gan jau, ka tās dažas švīkas no kaķa nagiem ir nieks un mēs visu pārspīlējam.. (t) Beigās es publicēju sludinājumu vienā forumā ar kaķa bildi un jau nākamajā dienā kaķi paņēma ļoti jauka ģimene ar jau pieaugušiem bērniem. Un cik zinu, kaķim klājas ļoti labi jaunajās mājās un visi par viņu ir sajūsmā. Viņš tiešām bija super kaķis, bet... tomēr dzīvnieks! Un kaut kāds neliels gļuks varēja izvērsties lielā traģēdijā...

Es neņemtu.
Zīdainis un dzīvniek - mazulis abi ir bebīši, kuriem nepieciešams laiks, mīlestība, un uzmanība.
Dzīvnieks tomēr ir milzīga atbildība un nevajag ņemt iegribu vadīts, bet ņemt tad, kad tiešām esi nobriedis un nedomāju, ka bērniņa periods ir tas labākais laiks.
Pirms ņem apdomā, ka ar mazuli jāceļas naktīs un tas pats jādara arī ar kucēnu un kaķēnu, vai tiešām būsi gatava to visu apvienot?
Man pašai ir suns tagad jau 2.gadi, bet iesākumā ( kucēna periodā bija grūti, jo bija jāceļas naktīs, un kucēnam jālīmējas pakaļ ar čurbirsti, jo pie katras mazākās prieka skavas viņš piecisā :D )
Bija grūti, un man nav bērna, iedomājos, ka tā slodze palielinās par veselu desmitu.
Par greizsirdību, mans suns ir greizsirdīgs uz manu puisi, ir pusgads jau pagājis, bet vēljoprojām manējā ir greizsirdīga. :D

ja cilvēkam ir draugi, pazinjas, radi, kaiminji un mēle mutē- var visu sarunāt.

Nu, laukos varbut (!!!) savadak, nu es tak neprasisu tantei no Juglas braukt pabarot kaki pie Spices? Vai mammai no Jurmalas, omei no Jurmalas? Ne, nu es varu, bet kadelj mans kakis butu kadam jauzgruzh? Pati panemu, pati ari baroju, protams, ka ir kaimini un citi draugi, bet... panemt kaki, lai 5 x gada traucetu draugus ar to, lai kaki pabarotu, mainitu smiltis, un veel ja piecurajis, liktu slaucit griidu.... es jau saprotu, ka tas nekas traks nav, bet ...

Neon, man tāa žēl bērniņa. Cerams, ka viss labi dzīst un rētas nepaliks. :) Pašai reiz uzbruka kaķis un saplēsa visas kājas, zinu kā tas sāp. Vēlu bērniņam ātru atveseļošanos (l)
P.S. - kas notika ar kaķi?

O, neon, drausmas! Ko jūs ar kaki izdarījāt? Šajā gadījumā, skaidrs, ka kaut kas nogājis greizi. Laikam kakim radusies kaut kāda greizsirdība :( mana kakene vispār bērnus nemīl, kaut neviens bērns pat pieskāries vinjai nav, cerams, pret maniem vinjai iebildumu nebūs, citādi būs jādala teritorija.

Dzīvnieki paliek arī greizsirdīgi uz bērniem - uztver, ka tie mazie ienāk viņa vietā un tad sāk taisīt, gāzt podus, kādus iepriekš nedarīja.

un kur uz 2 dienam var aizlidot? Nu tas jau ari atkarigs no katras gimenes dzivesveida, mes vienmer esam celja, vienigais, ko mani berni varetu dabut ir kakis uz baterejam .

ja cilvēkam ir draugi, pazinjas, radi, kaiminji un mēle mutē- var visu sarunāt. Šogad esmu bijusi atvalinājumā 3 reizes- 5 nedēljas neesmu bijusi mājās, vēl viens atvalinājums priekšā. Un kakis dzīvs, pabarots un samīljots arī, kad mēs esam prom. Plus mēs dzīvojam laukos, kaiminji tālu, draugi visi pilsētā, bet nekad nav bijusi problēma sarunāt ar kādu lai katru dienu ieskrien pie mana kakja. Atvedu ko foršu no atvalinājuma vai pieskatu citiem suni, kad brauc prom. Dzīvnieks nav problēma, bet , protams, ja nav vēlmes un iespēju par dzīvnieku parūpēties, dzīvnieks nav jānjem.
.
Kolēge izdīca puisim suni, braucot mājās suns izvēmās, vinjai sākās histērija, vairs suni nevajag. Nākamajā dienā kamēr abi bija darbā, kucēns piečurāja uz grīdas. Meitene šokā! Nu ko, pārdeva to nabaga suni tālāk. Tagad vinja stāvoklī. Darbā visi smejas, nez, ko darīs, kad bērns apvemsies, atpakalj taču neiebāzīs ....bet nu tur tā meitene tāda jokaina, es ar šaubos, ka vinja spēs bērnam dibenu nomazgāt...

Nu bet ja gaidāms mazulis, šaubos, ka tuvākajā laikā kaut kur lidos vai dosies prom uz ilgu.

Bet kakis nav uz tuvaako laiku, kakis ir uz ilgu laiku, kapeec ir tik neatbildiigi jaarikojas pret dzivniekiem? Mans kaimins menesi vismaz reizi paludz vina kakus pabarot, jo vins aizbrauc prom tikai uz weekendu, kad vins lido prom, tad kaki ved prom pie savas draudzenes, kur viniem nepatik un ir stress. Un Neona stasts ir vispar kaut kas neiedomajams... nu katrs jau dara kaa grib, bet, lai pec laika nav sludinajums, atdosu kaki, jo nesadzivoja ar bernu...

Nenodari to nabaga dzīvniekam. Pirmkārt, nevienam nebūs viņam laika, otrkārt, mazi bērni ir ļoti nežēlīgi un nav absolūti nekā jauka visu laiku slēpties no kāda, kas raustas asti un ausis vai krāmē ar kaut ko pa galvu.

+++

Mis Take, nu... Kaķis mums bija mīļuma iemiesojums. Nedaudz bailīgs pret svešiem, bet pret mums - murrājošs kamoliņš. Meita viņu ņurcīja un bužināja visādos veidos - kaķis to uztvēra ar labpatiku un pacietību. Piedzima mums puika. Viss ok. Puika auga - visi sadzīvoja labi. Puikam palika divi gadi - kaķi daudz netramdīja un neaiztika. Neļāvu pret kaķi izturēties slikti. Vienmēr uzpasēju, lai kaķi neviens nemoka. Bet tad es sāku ievērot, ka parasti miermīlīgais kaķis nedaudz dīvaini uzvedas tieši puikas klātbūtnē - man likās, ka man ir kaut kāda paranoja... Kaķis dīvaini uz puiku skatījās un kaut kas nebija ok ar kaķa ķermeņa valodu... (t) Tas bija tik nemanāmi, ka izņemot mani to neviens cits nemanīja. Vīrs pat manām bažām tikai pasmīkņāja. :-/Nu un tad pienāca diena, kad kaķis uzbruka! Visi bijām mājās. Puika izskrēja no istabas - acīmredzami nobaidīja kaķi, kurš sēdēja aiz stūra. Un kaķis uzmetās dēla sejai un izlika visas savas emocijas... :'-( Slimnīcā dēlam uzlika 25 šuves... Vai paliks rētas uz mūžu - vēl nav zināms... :'-( Un to izdarīja kaķis, kurš pie mums gadiem jau dzīvoja un nekad (!!!) nevienam neuzbruka un nekad (!!!) pat nedaudz nebija nevienam ieskrāpējis...

Es mazliet no cita skatupunkta.
Nenodari to nabaga dzīvniekam. Pirmkārt, nevienam nebūs viņam laika, otrkārt, mazi bērni ir ļoti nežēlīgi un nav absolūti nekā jauka visu laiku slēpties no kāda, kas raustas asti un ausis vai krāmē ar kaut ko pa galvu.

Es neņemtu kaut vai tādēļ vien,ka tad,kad bērns sāk rāpot...ārprāts, kā viņi visi(kam ir spalva) met spalvu! Tīri tās grīdas kā vien vari - tik un tā viss ir spalvās. (t)
Pirms mazuļa dzimšanas kaķis pie mums jau dzīvoja ~2 gadus. Bija ģimenes mīlulis utt., bet tad,kad piedzima mazais, viss mainījās. Ļoti greizsirdīgs! Cik reižu jau ir gūlies mazulim virsū. Nejauks palika. :-/ Jo vairāk centies viņu izdresēt, jo lielāku " pārsteigumu" tas sagādā mums. Kā jau kaķis... Mazais jau ir paaudzies un dod pretī. Pirmie 2 gadi bija murgs!
Neņem mājdzīvnieku! Lai mazais paaugās un tad sagādājiet sev mīluli.

Nu bet ja gaidāms mazulis, šaubos, ka tuvākajā laikā kaut kur lidos vai dosies prom uz ilgu. Arī reti kurš biežāk par 1-2x gadā lido prom. Un tik reti jau aukli var atrast. No tā viedokļa tā nu gan nav problēma, ja nu vienīgi jau ņemot kaķi ir darbs kas saistīts ar komandējumiem