Man izskatās, ka meitene vēlas un tā nav spiešana. Reti kura ap 20 gadiem nekad nav vēlējusies garīgu vai fizisku (jebkādu, nejau tieši seksu tagad mīnu) tuvību ar vīrieti. Tur jau jābūt aseksuālai vai ar kādām psiholoģiskām problēmām.. Bet varbūt tās viņai arī ir? Ja psiholoģiski, tad jārisina, jo tā jau var arī ap 40 gadiem "nebūt gatava".. 20 gadi nav 12 gadi.. Ja aseksualitāte, tad jāapzinās, bet es nezinu, neesmu informēta, vai tad tiem cilvēkiem arī negribas partneri tīri garīgā plāksnē?
**
Patiesībā tas ir jocīgi, ja meitene vēlas, bet nevar atrast pat vairākkārtēju randiņmateriālu, tur tiešām jādomā, vai izskats pie vainas vai drīzāk, kā izklausās, uzvedība. Es saprotu, ka mūža mīlestību grūti atrast, bet jaunām, glītām 20gadniecēm nevajadzētu būt problēmām atrast vismaz puišus, kas velta uzmanību, ved uz randiņiem, pēc kuriem seko nākamie utml. Ko viņa vispār meklē, varbūt tiešām vēlas, lai pirmais jau prec un tie nabadziņi tāpēc skrien prom? Manos laikos pat, cituprāt, nesmukās, nestilīgās vai zubrīgās utt klasesbiedrenes tika pie puišiem un attiecībām (vai no tāda pašu puišu loka vai no citām pilsētām, kuri nezināja meitenes "aizmuguri" skolā).. Protams, neviens nesaka, ka tās attiecības joprojām ilgst, bet nu nav bijis manā pieredzē, ka meitenei līdz 20 gadiem neviens nevelta uzmanību.
**
Ieteikumi.. Uzlabot pašvērtējumu. Psihologs, pašiedvesmas grāmatas, afirmācijas, savu trūkumu apzināšanās un to labošana, sports utt.
**
Aizejot uz klubu, reģistrējoties Tinderī /otrā pusē utt viņa arī jūtas, ka nevienam neinteresē? Tur taču vīrieši visām uzmanību velta un nejau tikai "nelabvēlīgie". Protams, mūža mīlestību diez vai iegūt, bet randiņus vismaz. Tā kā ieteiktu reģistrēties iepazīšanās portālos