Jūtos drausmīgi

 
Reitings 45
Reģ: 01.02.2016
Sveiki! Es biju izveidojusi iepriekšējo diskusiju par dzīvi, kas ir aizgājusi neceļos.
Jūs man jautājāt, kur es dzīvoju, atbilde ir - šobrīd dziļi Latgalē.
Nerakstu, lai lūgtu padomu, varbūt lai izkratītu sirdi, jo šobrīd man nav ar ko parunāt.
Šeit nav absolūti nekādu vakanču un nav arī vairāk haltūru. Biju cerējusi dabūt darbu jaunaudzēs stādīt mežus, bet izrādās ka tur nevajag nekādus strādniekus. Esmu izmēģinājusi teju visu - arī darbu caur internetu, mārketingu kosmētikai - nav nekādu panākumu.
Varētu dabūt darbu kādā tuvākajā pilsētā, bet arī nav tiesību, lai aizbrauktu.
Vienkārši nav kur un nav ko. Rīgā es zaudēju darbu, nezinu pat kādēļ. Viss bija labi, pēkšņi vienā dienā aizeju un man pasaka - vari vairāk nenākt! Iedod lapu un rullē atlūgumu. Iemeslu nezinu vēl līdz šai dienai. Līdz ar to zaudēju arī īrēto dzīvokli, jo vietā darbu nebija tik viegli atrast.
Man pašai ir kļuvis tikai sliktāk - galva tik iet uz apli kā pulkstenis ar domu: kur dabūt naudu, pat visprimitāvāko naudu, lai nopirktu viselementārākās lietas kā ēdiens. :-(
Man ir sākusies depresija, eju gulēt 6 no rīta un ceļos 4 dienā! Jūtos kā pēdējā izgāztuve un caurām dienām raudu. :-(
Draugs tik saka, ar besīšanos nekas netiks līdzēts un nemainīsies. Es to ļoti labi apzinos, bet ko tad man darīt? smaidīt un izlikties ka viss ir superīgi? :-(
Man iepriekšējā diskusijā ieteica, lai sāku savu dzīvi sakārtot pa mazam - bet nav jau pat ar ko sākt, jo viss kas bija sasniegts ir noslīcis. Ko gan lai es sāku, ja te ir visapkārt ir mežs!
Bezdarbnieku pabalstu arī nevaru saņemt, nostrādāti bija tikai 5 mēneši.
Šobrīd dzīvojam drauga mātes īpašumā, kur bija nomiris viņas tēvs. Jūtos kā muzejā - visapkārt padomju laika lietas, drēbes mirušā cilvēka vēl stāv skapī. Kā izņēmu no plaukta apsveikumu kartiņas un saliku maisā (tās bija plus mīnus kādas 1000 ) tā drauga māte atbrauca un saka: nu jums tās lietas traucē? ēst prasa vai kā? lai tak stāv.
Es jūtos pagalam neomulīgi tādā dzīvoklī, bet ko darīt ja dzīvot vispār nav vairāk kur? (t)
Ak dievs, kā es gribu braukt atpakaļ uz Rīgu un sākt visu no nulles, bet tādu iespēju nav, jo nav naudas.
Viss ir aizgājis tik tālu, ka vienkārši sāku domāt par pašnāvību. :'-( Es vienkārši nezinu, ko darīt.
07.02.2017 18:53 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Par tēmu meitenes jau daudz ko uzrakstīja.
Bet nevajadzētu aiztikt un krāmēt mantas kuras nav tavas. Cilvēks tevi ielaida labu gribot. Tas kas tev ir veci mēsli otram ir ļoti svarīgi. Es vispār to uzskatītu par apgānīšanu un visdrīzāk būtu ellīgi dusmīga. Jo svarīgi jau nav tikai kas stāv , bet arī kurš un kapēc to glabāja konkrēti tur.
08.02.2017 08:21 |
 
Reitings 2094
Reģ: 12.09.2012
Man arī ilgu laiku nebij darba pastāvīga,tad pieteicos prastākajam darbam -mazgāju traukus ,ir ļoti grūti ,bet vismaz tie 200 euro ir pa mēnesi....un cerams tikšu tālāk ,kad sevi parādīšu....Ir grūti,sāp mugura,rokas ,kājas,bet daru....
Autorei nav tik smagi ,ja turās pie tādām attiecibām ....vienai būtu vieglāk iztikt ,vismaz no sākuma un atrastos gan jau lidzvertigs partneris....
08.02.2017 07:58 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Ko nozime, nespej iztikt bez tevis ne dienu? Tad jau tiesam pat stradat nevar. Atver acis. Vins vnk tur tevi drosa tuvuma jo zin, ka vari atrast notmalu, stradajosu virieti kurs nedelde divanu. Man reali interese kads ir vina dienas rezims. Pirz divana pie datora un tv?
Viss. Man apnik.:-D
08.02.2017 06:49 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Kada Maxima sitam dikdienim?! Vinam tas par prastu un alga par mazu.
08.02.2017 06:47 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Es nekad neesmu sapratusi terminu, mani nekur nelaiz. Tu esi piesieta?
Stradat negribi, skirties negribi, kaut to tev nemaz neieteica, neko tu negribi. Bet drauga teva pikji gan gribat jo tas nak viegli. Kaa nav kauna?! Beidz teret manu un citu laiku. Gribi tikai pacikstet lai uz laiku paliek vieglak? Raksti dienasgramatu. Atklanos uz neatgriesanos. Bernudarzs gatavais. Abi nergas. Gaida visu no gaisa. Un tu nedari neko. Es tavas pules kautko mainit ta ari neesmu manijusi. Un nelieniet teeva maka. Vins aiz izmisuma, ka abi jauni, bet dumji, velas palidzet. Moz tad dirsu pacelsiet. Es pat negribu domat ka vecaki par jums abiem aiz muguras spriez. Tici man, tas notiek.
08.02.2017 06:45 |
 
Reitings 16
Reģ: 29.01.2016
Bezizejas situaacijaa es daritu jebkaadu darbu berztu podus un jebko vismaz iesaakumaa. In kaada jeega but kopaa at druagu kam nekas nav labi? Ne lidzi grib braukt ne pats ko dara? Smiekligi jau vienkarsi ja pat est vairs nav ko.
08.02.2017 00:40 |
 
Reitings 269
Reģ: 21.11.2016
Vai tomēr puisis domā, ka, pazaudējot tevi, diez vai atradīs vēl kādu, atvainojos, muļķīti, kas ar viņu dzīvos kaut kādā vecā dzīvoklī, samierināsies ar viņa bezdarbību un pilnīgu nevēlēšanos dzīvē sasniegt kaut ko vairāk un vēl brauks līdzi uz mežu malku zāģēt?

+++
Man arī savulaik bija tāds draugs, kurš regulāri pazaudēja visus darbus (tad viens par grūtu, tad otrs par smagu utt.utjp.), līdz beigu beigās nedarīja neko citu kā sēdēja mājās, spēlēja datorā spēlītes, sūca alu un dzīvoja uz mana rēķina. Tolaik, savā jaunības naivumā, būdama ar rozā brillēm uz acīm, kā tāda muļķīte visu pieņēmu! Vēl vairāk - maksāju par dzīvokli, pirku pārtiku, higiēnas un saimniecības preces, pirku viņam cigaretes un alu, jo svēti ticēju viņa solījumiem, ka "ar rītdienu sākšu meklēt darbu!" Tā gāja laiks līdz kādā jaukā, skaistā vasaras dienā, kad gaiss smaržoja pēc ziediem un tikko lijuša lietus, pamodos un sapratu, ka pietiek! Ka tā nav tā dzīve, kādu sev vēlos! Ka nevēlos pavadīt dzīvi kopā ar cilvēku, kuram ne tikai nav savu mērķu un ambīciju, bet nav arī vēlme kaut ko mainīt! Izšķīrāmies. Protams, ka sekoja asarainas īsziņas ar solījumiem visu mainīt, ja tikai atgriezīšos, bet es sapratu, ka no viņa puses tā nebija mīlestība, bet gan pieradums, ka vienmēr blakus būs tāda muļķīte kā es, kura nopirks i aliņu, i vakariņas uztaisīs.
Tagad, kad pienācis konkrēts vecuma posms, saprotu, ka man svarīgāk par visu ir redzēt vīrietī mērķtiecību, uzņēmību, ambīcijas. Man patīk strādāt, taču tai pat laikā man svarīga ir drošības sajūta un apziņa, ka, ja nu kas, vīrietis spēs parūpēties par mums abiem. Man svarīgi, lai vīrietis savu mīlestību pierāda ar darbiem, ne tukšiem vārdiem. Tāpat man ir svarīgi, lai vīrietis mani iedvesmo, lai mudina augt, attīstīties, ne stāvēt uz vietas! Jā, varbūt jaunībā vai tad, kad rozā brilles uz acīm, ir tā doma galvā: "Pie kājas visu, esmu gatava kaut visu mūžu sēdēt laukos un malku cirst, ka tikai mīļotais blakus!", bet skaties, ka pēc pāris gadiem nekod sev pirkstos, nožēlojot visas tās neizmantotās iespējas, kuras sniedz tieši jaunība! Ja pašlaik liekas, ka tā ir mīlestība, tad atceries - vīrietis, kurš patiesi mīlētu, nekad nepieļautu situāciju, ka viņa sieviete ir novesta līdz tādam stāvoklim, ka domā par pašnāvību! Nekad! Atceries, iegaumē un mazliet aizdomājies!
08.02.2017 00:11 |
 
Reitings 127
Reģ: 18.11.2016
Atvainojos, bet Tu tiešām neko nesaproti laikam. Kam vajadzīgs tāds parazīts blakus? Tas pat nav vīrietis. Kamēr neatbrīvosies no viņa, sēdēsi savā meža vidū
08.02.2017 00:11 |
 
Reitings 416
Reģ: 15.01.2014
Tieši tā, Ophelie
Pie tam tā pati jau miljons reizes pieminētā MAXIMA, RIMI vai vēl kas tur, piedāvā dzīvesvietu un pusdienas! Ko vēl tev vajag? Tas nav sapņu darbs, protams, tā nav sapņu dzīvesvieta. Bet vai grūtāks kā braukt malku zāģēt, lai tev nosponsorētu mašīnu un tiesības, vai sliktāk kā dzīvot tur, kur tu tagad dzīvo? Nu, ja tas ir tas, ko tu gribi... Ak, jā, tevi taču puisis nelaiž! C'moon. Tev tiešām liekas, ka tā ir baigā mīlestība? Vai tomēr puisis domā, ka, pazaudējot tevi, diez vai atradīs vēl kādu, atvainojos, muļķīti, kas ar viņu dzīvos kaut kādā vecā dzīvoklī, samierināsies ar viņa bezdarbību un pilnīgu nevēlēšanos dzīvē sasniegt kaut ko vairāk un vēl brauks līdzi uz mežu malku zāģēt? Protams, tādā ziņā tu esi viena no miljona!
07.02.2017 23:54 |
 
Reitings 27
Reģ: 04.01.2016
Biju līdzīgā situācijā. Pāris mēnešus tā arī nosēdēju mājās, čīkstot, ka nav kur, nav kā, nav ko. Tikai meklējot muļķīgas atrunas - "Tas nav reāli, es to neizdarīšu". Bija jāsāk no pilnīgas nulles. Kad saproti, ka zemāk nav kur krist, tad ir jādara. Nedēļas laikā aizņēmos naudu, atradu dzīvesvietu, nomaksāju pirmo īres mēnesi, aizsūtīju CV, biju uz darba pārrunām un šeku reku, jau pāris mēnešus strādāju Rīgā un esmu pateicīga sev, ka saņēmos un izdarīju! Tā kā vajag tikai gribēt!! (l) Jārod motivācija, jo bez tās - nu, nekā!
07.02.2017 23:52 |
 
Reitings 269
Reģ: 21.11.2016
Mistel, +++
Es pati savulaik esmu strādājusi tieši tajā pašā Maximā. Vai man ļoti patika sākt dzīvi galvaspilsētā bez naudas, paļauties uz tām pusdienām, kuras varēju paēst darbā? Vai man patika no rīta līdz vakaram krāmēt lielveikala plauktus? Vai patika, ka dienas beigās tik ļoti sāp mugura un kājas, ka grūti nostāvēt? Protams, ka nē! Taču es to visu darīju, lai tiktu prom no savas mazpilsētas, prom no bezcerības un nabadzības. Savas dzīves laikā esmu strādājusi daudz un dažādās vietās - gan kā apkopēja, gan kā trauku mazgātāja, kā burgeru cepēja un trauku novācēja, taču katrs no šiem darbiem norūdījis manu raksturu, licis saprast, ka tad, ja vēlos reiz strādāt darbu, kuru mīlu, man šim mērķim jāpietuvojas soli pa solītim. Ir pagājuši vairāki gadi. Nu es dzīvoju valstī, kuru mīlu (un, lai tajā atrastu darbu un iegūtu vīzu, arī iztērēju ne mazums enerģijas un pūļu), strādāju darbu, kuru mīlu, man ir brīnišķīgs, mājīgs dzīvoklis un ikdiena, kurā man ir vienalga - pirmdiena vai piektdiena, - jo mīlu to, ko daru un no rītiem mostos ar smaidu sejā, taču tas viss prasījis ļoti daudz smaga darba, daudz izlietu sviedru, daudz sāpju un neērtību. Nekas no gaisa nenokrīt tāpat vien! Ja ir sapnis dzīvot Rīgā, tad, lai šo sapni piepildītu, jācīnās ar zobiem un nagiem, nevis jāizdomā stulbas atrunas! Ja to visu nevēlies un tā vietā vēlies dzīvi pavadīt laukos bez darba un vēl pie tam kopā ar čali, kurš bremzē Tavu izaugsmi un, runāsim atklāti, izklausās pēc vienkārši slinka tipa, kurš, tieši tāpat kā Tu, visam izdomā vienas vienīgas atrunas, tad uz priekšu! Taču pārstāj mums stāstīt, ka viss ir tik slikti, ka jāiet ar striķi uz mežu. Nav, nu nav tik slikti. Tas, ko Tu, autore, apraksti savā tēmas pieteikumā un vēlāk apliecini ar saviem komentāriem, nav nekāds bezcerīgs gadījums, bet gan gluži vienkārši slinkums! Lūdzu, iemācies saprast atšķirību starp šiem vārdiem!
07.02.2017 23:44 |
 
Reitings 429
Reģ: 03.01.2017
cik izlasiju vienas vienīgas atrunas no autores puses. Laikam gaida, kad nauda no gaisa kritīs un , ka nekas nebūs jādara.:-D
Normāli cilveki , ja nav , ko ēst meklē darbu kaut iet 70km ar kajam , bet nu šeit izskatas,ka tāds tādu atradis abi neko negrib darīt, bet nu veiksmi :)
07.02.2017 23:41 |
 
10 gadi
Reitings 4259
Reģ: 03.08.2009
Vienkārši nespējot iztikt bez manis nevienu dienu. Mums ir siāmas dvīņu variants!

A ha ha ha ha. Te nu nav ko piebilst.
07.02.2017 23:35 |
 
Reitings 416
Reģ: 15.01.2014
Es arī nesaprotu, ko tu gribi? Lai tev kāds tagad naudu nosūta, vai pasaka, kā, sēžot pie datora, var internetā pelnīt tūkstošus, īsti neko nedarot? Nu, NAV UN NEBŪS TĀ! Tavas stulbās atrunas jau krīt uz nerviem, goda vārds. Es zinu, ka ir grūti saņemties, un TICI MAN, visa problēma ir tavā slinkumā. Un tu ar visām šīm muļķībām attaisnojies nevis mums, bet gan sev! Mēģini iestāstīt pati sev, ka neko nevar izdarīt, tāpēc, ka viss ir tik slikti, nevis tāpēc, ka nevari piecelt savu pakaļu no gultas un beidzot kaut ko sākt darīt lietas labā.
07.02.2017 23:29 |
 
Reitings 269
Reģ: 21.11.2016
Pilnīgi pretīgi jau lasīt tās stulbās atrunas, cilvēkiem nav no kā iztikt, bet viņi redz pat vienu dienu nevar viens bez otra.

+++
Lasot visas šīs atrunas (tad draugs nelaiž, tad Maximā jau strādāts un tur neesot labi utt.utjp.) rodas sajūta, ka nemaz tik traka tā situācija nav. Ja būtu tik traki, ka cilvēkam bez maz vai kārties jāiet, jo nav ko ēst (kā tas tika rakstīts tēmas pieteikumā), tad šis cilvēks kaut ar kājām uz to Rīgu aizskrietu un kādā lielveikalā kaut grīdas berztu, lai tikai būtu nauda par ko maizes kukuli nopirkt. Es īsti tad nesaprotu šīs diskusijas jēgu! Uz Rīgu gribās, bet draugs nelaiž, bet, cik saprotu, kopā braukt un strādāt kaut tai pašā Maximā arī nevēlas. Tad kas tiek prasīts no mums!? Lai mēs visas sametamies un jums ar draugu nosponsorējam Rīgā dzīvokli + darba vietu nodrošinām!? Neviens ieteikums no visiem šeit piedāvātajiem autorei nav labs. Šķirties arī netaisās. Labāku dzīvi sev nodrošināt nevēlas, sēdēs un gaidīs, kad kopā ar draugu varēs braukt malku zāģēt.
Būšu asa, bet nu tad arī palieciet savos laukos un 2-3 mēnešus gadā zāģējiet malku. Galvenais, ka būsiet kopā!
07.02.2017 22:58 |
 
Reitings 62
Reģ: 29.01.2009
Zin kā saka tiem, kas it kā meklē motivāciju? Nav motivācijas - sēdi *irsā.
Kamēr nesasniegsi to savu "zemāko" punktu, kad patiesi uznāks simtprocentīga sajūta "viss, jāmaina!", tikmēr katram ieteikumam (ļoti veiksmīgi ieteikumi, starpcitu) atradīsi atrunu. Ļoti viss vienkārši.
Draugs nelaiž.. Vai Tu pati negribi laisties? :-/
07.02.2017 21:57 |
 
Reitings 3168
Reģ: 14.10.2009
Neticu tēmas autorei, vismaz ne vēlmei kaut ko mainīt. Kāpēc nevari atklāt, kur dzīvo? 70-100km no Daugavpils ir dīvaini, jo LV robežās daudz tuvāk no jebkuriem laukiem sanāk Rēzekne, Jēkabpils, kur darbu var atrast. Ja dzīvo Indras pusē, tad arī Krāslavā darbu var meklēt.
07.02.2017 21:47 |
 
Reitings 4041
Reģ: 20.07.2014
Arī koķetējot ar vietējo pārdevēju draugam bija šis siāmas dvīņu efekts? Varbūt arī tad Tu biji klāt un turēji rociņu lai drošāk?
07.02.2017 21:45 |
 
Reitings 4041
Reģ: 20.07.2014
Atnākot dzīvot uz Rīgu, mans pirmais darbs bija - apkopēja. Jā nebija patīkamākais darbs, bet izdzīvot vajadzēja un uz drauga kakla netaisījos sēdēt, abi sākumā pelnījām ļoti maz.
Siāmas dvīņi - kas par bulšitu! Neuzticas Tev, baidās, ka pazaudēs, bet pats netaisās neko darīt lietas labā. Nu i dzīvojiet badā! Pilnīgi pretīgi jau lasīt tās stulbās atrunas, cilvēkiem nav no kā iztikt, bet viņi redz pat vienu dienu nevar viens bez otra. Stulbuma kalngals.
07.02.2017 21:44 |
 
Reitings 775
Reģ: 21.01.2016
Lai brauc līdzi! :-)
07.02.2017 21:35 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits