Stāstu konkurss: tiec pie savas termokrūzes!

Kā kafijas krūze var ne tikai palīdzēet pamosties, bet arīi izšķirt turpmākās dienas gaitu..
Pēdējā vidusskolas gadā daudz laika miegam neatlika. Macības, projekti, ballītes un, protams, galvas lauzīšana par turpmākajām studiju gaitām! Tā arī sākās ciešā draudzība ar kafiju. Pienāca kārtējā darba pilnā un negulētā nakts, kad bija jāpabeidz svarīgs projekts. Saule jau sāka aust un bija skaidrs, ka laika nav palicis daudz līdz stundu sākumam. Tā nu steigā pārgērbos, uztaisīju termokruzē kafiju un vajadzēja jau skriet uz skolu. izejot no mājas sapratu, ka kafijas krūze palika mājās! nekavējoties skrēju tai pakaļ, jo bez tās iztikt ne kā.. Ienākot mājās, aptvēru, ka ne tikai kafija palika mājās, bet arī negulētās nakts vaininieks- projekts! Ļoti nopriecājos, ka izlēmu atgriezties pakaļ kafijai, jo ne tikai paņemu darbu, ko vajadzēja iesniegt pirmajā stundā, bet arī skrienot uz skolu, krustojumā satiku draugu, kurš bija pie autostūres un jauki izpaldzeeja, aizvedot mani uz skolu. Likaas jau, ka tas buus drausmiigas dienas saakums, bet beigaas paaris minuutes, ko nokaveeju, atgriezoties pakal kafijas kruzei, dienu pagriez par 180 gradiem! Teicama atziime par projektu, brauciens uz skolu, jaunas draudziibas saakums ar izpaliidziigo puisi un, protams, garda kafija! Pec sii riita ieguvu arii jaunu iesauku- meitene ar termokruuzi!

Tēja un kafija ir vienas no manām būtiskākajām dzīves baudām. Nevaru iedomāties savus rītus un vēlos vakarus bez savas maģiskās un mīļās krūzes, kuru labprāt piepildu vai nu ar uzmundrinošu tēju vai aromātisku kafiju. Šoreiz mana stāsta varone būs izsmalcinātā dzira - tēja.
2012. gads man iesākās ar svarīgu pārbaudījumu - janvāra beigās bija jāaizstāv diplomdarbs. Šis bija viens no manas dzīves lielākajiem pārbaudījumiem. Vairākkārt, domās izspēlēju to dienu, kad būs jāaizstāv diplomdarbs, zināju, ka mans uzrakstītais darbs ir ļoti tālu no ideāla, tādējādi, uztraukums tikai pieauga...
Pienāca aizstāvēšanas dienas, savādi, jo pretēji iepriekš prognozētajam, diena sākās harmoniski un mierīgi. Kā ik rītu, pagatavoju sev zaļo tēju, ieritinājos gultā un lēnām izbaudīju patīkamo garšu un siltās sajūtas šajā aukstajā un agrajā janvāra rītā...
Uz diplomdarba aizstāvēšanu devos ar prieku - sevī biju radusi pozitīvas emocijas, noskaņojos uz vislabāko! Līdz svarīgajam notikumam bija atlikusi vairs tikai stunda, uztraukums centās gūt virsroku, domas vairs nekrāsojās tik košās krāsās - kaut kas bija mainījies...
Lai noskaņotos, nolēmu iedzert tēju, tāpēc devos uz kafejnīcu. Nebija īstais laiks mainīt ieradumu - izvēlējos zaļo tēju. Iedzerot pirmo tējas malku, es it kā atgriezos šīs dienas rītā - tās pašas sajūtas, miers un bezrūpība... tieši tas man bija pietrūcis... un es to atradu :)

Varbūt tas nešķiet nekas ievērojams vai romantisks, bet kamēr cilvēks pats neko tādu nepiedzīvo, tas nešķiet nekas īpašs.
Kādā jaukā vasaras vakarpusē, ar draudzeni bijām izdomājušas aiziet uz kādu pasākumu estrādē.
Protams, kā vienmēr trāpās ievērot puisi, no kura skatiena sirds vien apmet salto. Kā jau man ar draudzeni bija diezgan līdzīga
gaume attiecībā uz puišiem, neiztikt bez tā, ka abām iepatīkas viens puisis. Tā kā pašai tonakt negribējās īpaši trakot, atļāvu to prieku savai draudzenei, kura ielenca savu medījumu kā nikns zvērs.
Bet humoriskākais bija tas, ka viņa man lika atnest karstu kafiju, jo viņai īsajos svārciņos sāka salt,. bet ejot garām mistiskajam puisim,viņš uzgrūdām man virsū ar visu karsto kafiju. Tā nu man kafijas dēļ sanāca visu vakara gaitu saņemt atvainošanos (jāpiebilst ka arī visu nākamo kopdzīves gadu).


Līdz brīdim, kad izlasīju par šo konkursu es jau biju aizmirsusi šo atgadījumu-paldies Cosmo

Nekad man nav garšojusi kafija- vismaz ne tāda kuru taisījuši ir citi, un noteikti ne bez piena vai cukura.
Bet vienu dienu kad biju pasākumā, kurā necerēju satikt nevienu no sev pazīstamajiem cilvēkiem sanaca neliela šaizīte.
Izbaudot mūziku, skaistos balkona skatus, pēc neilga laika pamanīju ka uz pasākumu ieradies mans bijušais draugs. Ta kā atvadīsanās un šķiršānās no viņa bija skarbiem vārdiem apvīta, negribējās atkal viņu satikt. Bet lūk ex draugam gan gribējās laikam skaidrot attiecības. Redzot ka viņs tuvojas aizvien tuvāk paķēru pie tuvākā galdiņa esošo tējkannu un apsēdos pie kādu cilvēku galdiņa, arī draugs tur apsēdās. Lai viņš netiktu pie varda es visu laiku dzēru, un izrādijās ka tejkanna bija kafija nevis tēja. nācās to dzert ar grūtībām jo ta bija riktīgi rūgta kafija, beigās es atvainojos ar to ka vajadzības spiež aiziet uz damu istabu. Patiesībā fiksi vien pametu pasākumu un devos mājās.