Kad mainās gadi..
sunce
29.07.2010
Katra dzīvē ir tāda diena vienreiz gadā, ko sauc par dzimšanas dienu! Šajā dienā ir jājūtas īpaši, jo šī fakta zinātāji pret Tevi izturas īpaši, Tev tiek vairāk uzmanības nekā parasti, bet esot starp nezinātājiem, vari klusībā smaidīt, jo ir tik patīkami zināt kaut ko foršu, ko nezina citi.. Un tieši šodien man sagribējās padalīties domās/ atmiņās ar jums par savu dzimšanas dienu! :)
Sākšu ar to, ka es pati izvēlējos dienu, kad piedzimt! Smiesieties! :D Bet patiesībā tā arī viss notika! Pēc mammas stāstītā man bija jāpiedzimst jau mēnesi iepriekš! Taču tā kā es neizrādīju nekādas ieinteresētības pazīmes par dzīvi laukā, tad mamma tā arī turpināja staigāt un gaidīt! Nezinu, kā viņai izdevās apmuļķot ārstus un nepieļaut, lai mani izvelk laukā piespiedu kārtā, jo pārnēsāt taču esot slikti, bet es piedzimu tieši tajā dienā, kad es pati beidzot izdomāju, ka ir īstais laiks! :D Tētis toreiz esot smējies – es vienkārši esot gribējusi viņam sagādāt dzimšanas dienas dāvanu, piedzimstot tieši viņa dzimšanas dienā! :) Tā šajā dienā katru gadu mēs svinējām dubultu dzimšanas dienu un gadus vienmēr skaitījām kopā un tik svecītes arī likām uz tortes.. :D
Bērnības dzimšanas dienas es īpaši neatceros, vienīgais, kas palicis atmiņā ir puķuzirņu smarža, jo tos man krustmāte katru gadu dāvināja.. Kā pirmo sakarīgo dzimšanas dienu atceros to, kurā es pēc 7 gadu neredzēšanas atkal ieraudzīju savu krusttēvu. Viņi ar manu krustmāti bija precējušies, kad viņus izvēlējās mani vecāki par maniem krustvecākiem, bet drīz pēc tam izšķīrās, pie tam, diezgan nedraudzīgi, un līdz ar to manās dzimšanas dienās krusttēvs nekad nepiedalījās.. (mācība nākotnei – nekad nelieciet saviem bērniem par krustvecākiem pāri, jo nav garantijas, ka viņi neizšķirsies..:) ) Taču 12 gados viņš pēkšņi ieradās un uzdāvināja man tukšu audio kaseti – ak kas tā bija par laimi tajos laikos!!! Es taču varēju ierakstīt tieši to mūziku, kuru es gribēju!!! :D Un vēl krusttēvs, kurš beidzot uzradies un vēlas tiešām būt krusttēvs! :D Tā viņš mani pēc tam katru gadu pārsteidza ar pārsteidzošām dāvanām – medus burku, naudu kārotajiem mini svārkiem, kurus mamma man nepirka, un citām tikpat interesantām lietām! :)
Savu 18 dzimšanas dienu es pavadīju iestājeksāmenā un vakarā - koju istabiņā, kur biju izmitināta uz iestājeksāmenu laiku, uz balkona, flirtējot ar divus stāvus zemāk mītošajiem puišiem.. :D un atbraucot mājās konstatēju, ka mani gaida pastkarte no mana labākā drauga, par kuru neko nebiju dzirdējusi vairāk kā mēnesi..
Pēdējā dzimšanas diena, ko svinēju, bija mani 20 gadi – pikniks Daugavas krastā bija neaizmirstama lieta un tad nolēmu pielikt punktu, jo dzimšanas dienas sāka šķist bezjēdzīgas.. Kāda jēga priecāties, ja tu paliec tikai vecāka un vecāka.. :D
Un lai gan savas dzimšanas dienas vairs nesvinu, dzīve ir sagādājusi šādus tādus pārsteigumus tieši manā dzimšanas dienā vai ap to, kā dāvanu.. :) Cirks blakus mājām ar iespēju paglaudīt īstu ziloni pirmo reizi mūžā.. Kāda īpaša dāvana tieši dzimšanas dienā, kuru reālajā dzīvē varētu ieraudzīt un paturēt rokās tikai pēc 9 mēnešiem.. Stikla rozīte no cilvēka, kuru līdz tam un arī pēc tam vēl ilgu laiku dzīvē nebiju redzējusi.. Teorijas eksāmena veiksmīga nokārtošana CSDD... Darba devēja netaisnīgs darba uzteikums, kas patiesībā jāuztver kā dāvana, jo bez tā es nebūtu tikusi tālāk (lai gan tobrīd tā nešķita).. :) Un tagad domāju – ko man gaidīt uz priekšu?! Dzimšanas dienas turpinu nesvinēt, bet, kā redzams, dzīve jau tāpēc neapstājas un turpina mani „apdāvināt”.. Lai kas arī notiktu, tās ir dāvanas, par kurām jāpriecājas, jo tās notiek tieši šajā – manā īpašajā laikā! :D Daudz laimes!!!
