Rudenīgas noskaņas? Mediji jau izpauž domu, ka nu vasara ir beigusies. Un - ka reiz siltas dienas vairs neparedzas. Tā vasara kaut kā aizsteigusies.
Es gan teiktu: ka dienai ir (ne)garlaicīga un vienīgi tad, ja mēs paši esam tādi. Īsāk: mēs dienu paši veidojam, negaidam neko no malas.
Ja laukā nekas nenotiek, tad viss notiek iekš sirds. Vai ne?
