Sveikas dāmas.
Šorīt no rīta uzzināju ka esmu stavoklī, tā kā "laimīgas dienas" kavējas es nolemu veikt testu, un jā tas bija ar II strīpām.
Biju lielā šokā. Jo nedomāju ka vispār man var būt vēl bērni. Man ir lieliska meita, kurai jau ir 11 gadi, toties pēc viņas piedzimšanas bija sarežģijumi un ārsti domāja kad nekad vairs nebūs grūtniecība. Bet nu tas ir noticis. Tagad ir stress, liels.
Pirmkārt jau esmu jaunu attiecību sākumā, karjeras izaugsmes sākumā. Meita ir liela un diezgan patstāvīga. Zinu to kad meita ļoti vēlas brālīti vai māsiņu. Bet es esmu nobijusies, vai tikšu ar to visu galā.
Zinu ka tā nedrīkst teikt, bet tas nebija plānots, jaunas attiecības, karjera, un tagad.
Es nesūkstos, es vienkārši vēlos dzirdēt, viss būs labi! Ziniet kad pienāk tādi mirkļi un gribas lai uzmundrina, kaut nepazīstams cilvēks.
Paldies Jums dāmas, ka uzklausijāt.
