Pirmo un pēdējo.

24.07.2014, MissInspire

Šovakar (precīzāk jau vakar) dodoties no Rīgas uz Madonu kārtējo reizi grimu pārdomās. Protams, kā jau visi arī es esmu nonākusi strupceļā starp patriotismu un manām iespējām. Mīlestība pret dzimteni ir milzīga, bet kāpēc tā nemīl mani? Lūk, par ko ir šis stāsts. 

 

Jau ceturto gadu aktīvi rakstu dzeju, kas ar laiku ieguvusi lielu atzinību starp dzejas mīļotājiem manā novadā. Ir aizvadītas pirmās dzejas dienas un publicētas pirmās intervijas, bet kopējais galaprodukts tā arī nav sasniegts. Tātad ,joprojām, neesmu sasniegusi sava talanta augstāko mērķi - pirmo dzejoļu krājumu. Kāpēc? Jo man nav iespēju!

 

Uzskatu, ka tas ir svarīgi mūsu dzimtenē rast un atbalstīt jaunus talantus, kas papildina mūsu literāro krājumu ar skaistām lirikām, daiļradi. Tomēr skatoties savā nākotnē es savam talantam turpinājumu neredzu un ar nožēlu jāatzīst, ka kļūt atpazīstamai savā dzimtenē ar dzejas rakstīšanu šķiet visai nereāls sapnis. Jauniešiem tas nešķiet aktuāli un jau pieredzējuši dzejnieki uz jaunajiem dzejniekim atmet ar roku aizbildinoties, ka tas nav talants, bet tīrākā māžošanās ! Pie tā arī apstājas visas manas cerības, iedvesmas izpausmes un jebkāda gribēšana turpināt rakstīt dzeju.

 

Piedodiet, bet tā vien domas klejo par došanos prom. Jautājums - kāpēc man jāpamet sava mīļotā dzimtene tikai tāpēc, ka es šeit nejūtos novērtēta? Vai tiešām man būtu jāpapildina citas valsts literārā daiļrade, ja pašiem šajā jomā trūkst jauninājumu? Muļķības! Es šeit esmu dzimusi, augusi un tieši šeit esmu atradusi savu talantu. Tad kāpēc esmu tik nemanāma ? Uz jautājumiem neredzu nevienu atbildi ...

 

Ar sirdsāpēm nākas vien piebilst, ka mīlestība pret dzimteni ne vienmēr izrādās abpusēja...

 

Patīkamākām noskaņām pievienoju savas pēdējās rindiņas.

 

Pirmo un pēdējo.

 

Es pamostos pie rīta kafijas smaržas

Līdz ar pirmo un pēdējo tās malku

 

Es izsaku savus vārdus vienīgi gaismā

Līdz ar pirmo un pēdējo saules staru

 

Es dzīvoju vienīgi priecīgos brīžos

Līdz ar pirmo un pēdējo sekundi

 

Es mirstu, kad izskan dziesmas

Līdz ar pirmo un pedējo noti

 

Es baudu, kad dzīve mani lutina

Līdz ar pirmo un pēdejo dienu

 

Es izbaudu dejas lielā laimē

Līdz ar pirmo un pēdējo takti

 

Es uzsāku iet un neapstājos

Līdz ar pirmo un pēdējo soli

 

Es mīlu, kad nodziest diena

Līdz ar pirmo un pēdējo stundu

 

Es pastāvu vienu vienīgu mūžu

Līdz ar pirmo un pedējo vārdu

 

Es palieku tāda kāda esmu

Līdz ar pirmo un pēdējo mūžību...

 

/Viktorija Fursa/

 

 

 

 
Komentāri [6]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Cik sapratu, tu vēl esi jauna. Varbūt visi tavi panākumi vēl ir tikai priekšā ;)
29.07.2014 15:57 | saite | Atbildēt
 
 
+0
tas ir forši, ka esi tāda priecīga un jauka meitene, kura raksta dzejolīšus par mīlestību, gaismu, stariņiem un sirsniņām. Diemžēl tas ir tāds virspusējs un vienveidīgs slānis, ar kuru var sākt, bet no kura ir jāizaug.. un labāk teikt, kad ir ko teikt. Citādi būs vēl viens tukšs grafomāns kā Egīls Dambis iekš draugiem.lv.
Paškritika ir svētīga, ja stimulē izaugsmi.
29.07.2014 11:54 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Gribi, lai tevi atpaziist? Piedaavaa savu dzeju muuzikjiem, raksti dziesmu vaardus.
24.07.2014 16:08 | saite | 1 atbilde | Atbildēt
 
 
+0
Esmu to darījusi. Dzejoļus aktīvi piedāvāju kā vietējiem māksliniekiem, tā arī Latvijā jau pazīstamiem mūziķiem. Esmu variējusi ar vārdiem un pielāgojusies dažādām niansēm, lai taptu dziesmas,bet tas vienmēr ir apstājies pie pašiem mūziķiem. Šādā gadījumā es vienmēr aizdomājos par to, ka būtu labi, ja pati spētu muzicēt. Protams, centīšos turpināt un gan jau ar laiku arī manā iedvesmas ielā iespīdēs saulīte (:
24.07.2014 16:13 | saite
 
 
+0
Tātad ,joprojām, neesmu sasniegusi sava talanta augstāko mērķi - pirmo dzejoļu krājumu. ----------------------------------------
'hmm..kaut kā ne tā skan.
bet par iespējām - meklē tās! Kā saka - ja aizver durvis, ielien pa logu! Ja šķerslisi ir finansēs, tad taču vari meklēt atbalstītājus. ja kaut ko patiesi vēlies - tad visi sadosies rokās, un tev taps dots! bet vēlēšanās ir jāpierāda - ar darbu, ar pūlēm, ar raksturu, ar pārliecību, utml.
Kas viegli nāk, viegli arī aiziet .
24.07.2014 15:42 | saite | 1 atbilde | Atbildēt
 
 
+0
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka īsts dzejnieks ir tas, kuram ir vismaz viens dzejoļu krājums un tāpēc ar šo teikumu vēlējos to izteikt, bet laikam mazliet neveikli ir sanācis sakombinēt vārdus :)
Ja nemaldos, izmantoji teikumu no P. Koelju grāmatas ''Alķīmiķis'' un atzīšu, ka vienu brīdi ļoti pieķēros šim vārdiem. Laikam laiks atjaunot savu ticību tiem un varbūt arī dzīvē viss nokārtosies. Šī ,noteikti, bija manas šīs dienas pozitīvisma deva ! Paldies !
24.07.2014 16:17 | saite
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits