Pulss ir ļoti individuāla padarīšana, kas vienam ir augsts pulss, otram - normāls. Svarīgi ir neskriet anaerobajā slieksnī, kas "tērē" organismu, nevis atjauno to.
150 šķiet, ir diezgan labs pulss treniņam. Domāju, ka tā arī vari turpināt skriet, ja jūties labi. Pulsu samazina ilgstoši treniņi pie salīdzinoši zema pulsa.
Kad trenējos maratonam, sāku ar 140 pulsu un skrēju vidēji 6:30 min/km. Tādā tempā skrēju 10,15,20 un pat 30 km treniņus. Pēc pusgada ar tādu pašu pulsu ātrums bija 6:00 min/km.

Ja vēl to nedari, ieteiktu treniņos dažādot ātrumu. Garajos skrien ar zemāku ātrumu un pulsu, bet īsajos mēģini noturēt pusmaratona vēlamo tempu, kas tad būtu apmēram 5:40 min/km, lai vari sajust, kāds pulss un pašsajūta ir, skrienot šādā tempā.

Nordea pusmaratonā droši vari skriet ar mazliet augstāku pulsu, līdz pat 160. Galvenais nesākt pa ātru un atrast pareizo tempu. Lai Tev izdodas!

Kas vainas mīlas rokturīšiem? Jebkura aktīva kustēšanās svaigā gaisā nomāc domas par tiem! :))
Bet par vingrojumiem - divus varu ieteikt:
1. nosēdies uz ceļiem taisni, pēc tam apsēdies ar dibenu uz vienu pusi tā, lai dibens pieskaras grīdai, un pēc tam uz otru pusi. Un tā vairākas reizes.
2. nogulies uz sāniem un saliec apakšējo roku 90 grādu leņķī tā, lai uz apakšdelma vari atbalstīties. Un cel visu ķermeni augšā, balsoties uz rokas. Augšā-lejā-augšā-lejā. Un tad augšā un paturi sevi uz rokas. Sāns un mīlas rokturīši sasprindzināsies un trenēsies.
Lai veicas!

Prieks par apņēmību! Vēl nebūs par vēlu. Pieņemu, ka ar skriešanu esi uz jūs, tāpēc galvenais sākt pavisam mierīgi, lai nenosistu vēlmi un patiku skriet. Sāc ar 2-3 km vai 20-30 min. Pavisam lēnām. Lielākā kļūda, ko sākotnēji liela daļa skriet gribētāju pieļauj, ir sasteigt. 5 km nav 60 metri, ko kādreiz skolā skrējām. Izšaujam visu pulveri 10 sekundēs un viss - paelpot nevar, dur sānā, nav spēka. Jāskrien tā, lai tu faktiski pēc slodzes pat īsti nejūti, ka esi skrējusi.

Domāju, ka vēl var paspēt sagatavoties pusmaratonam, taču nedrīkst uzstādīt pārāk ambiciozus mērķus un laiku, kurā vēlies noskriet. Es ieteiktu maz pamazām palielināt distanci un sākumā skriet pavisam lēnām, lai organisms pierod pie slodzes. Tev jāieklausās savā organismā un jākontrolē, kā jūties pēc treniņa. Lai sagatavotos, skrien 3 reizes nedēļā, velti laiku atpūtai, lai organisms var atjaunoties, un dažādo distances. Brīvdienās, piemēram, vari noskriet mazliet vairāk - 10-12 km. Domāju, ka vairāk par 15 km treniņā vari arī neskriet. Galvenais, arī labi atpūsties un uzkrāt spēkus pirms paša pusmaratona. Tas nozīmē kādas 4 dienas neskriet un iepriekšējā dienā ēst makaronus! :)

Pirms skriešanas svarīgi iesildīt kāju locītavas - potītes un ceļus - un arī mazliet galvenos muskuļus, kas tiek nodarbināti skriešanas laikā - ikri un augšējais priekšējais muskulis. Taču lai pēc skriešanas nesāpētu muskuļi, daudz būtiskāka ir atsildīšanās jeb tā saucamā staipīšanās. Tai vajadzētu veltīt vismaz 10 minūtes. Vajadzētu izstaipīt gan muguru, gan kājas. Tos pašus ikrus un augšstilbus visos iespējamos veidos. Maija "Veselībā" varēs redzēt visus svarīgākos gan iesildīšanās, gan atsildīšanās vingrojumus.

Tā kā varu komentēt tikai pēc savas pieredzes un man nav zinātniska pamatojuma, tad, spriežot pēc sevis, skriešana laikam nebūs efektīvākais līdzeklis cīņai pret celulītu. Es skrienu daudz un dikti, taču celulīts īsti nemazinās. :)
Toties taukus dedzina lēna un ilgstoša skriešana. Kādu stundu noteikti vēlams skriet, bet lēnā tempā.
Celulītu palīdzēs nodabūt vingrošana. Tur varu ieteikt klubā Bruņinieks uz Čaka un Bruņinieku stūra trenerīti/fizioterapeiti Jūliju. Vai, ja tas galīgi nav pa ceļam, tad jebkurā klubā vingrošanu, kas nav gluži joga, pilates, bet nav arī steps. Drīzāk spēka vingrojumi ar pašas svaru un vēlāk jau ar hantelēm. Skriešana vairāk uzlabo vispārējo tonusu un pašsajūtu.

Man liels prieks, ka domā par skriešanu! Jāteic, ka neesmu speciāliste svara zaudēšanas jautājumos, bet no personīgās pieredzes varu teikt, ka tas ir komplekss pasākums – ēšana, izgulēšanās, sportošana un atpūta. Skriešana pēc idejas paātrina visa ķermeņa asinsriti, kas līdz ar to uzlabo vielmaiņu, kas potenciāli varētu palīdzēt nomest svaru un uzlabot pašsajūtu. Līdz būtu no tās jelkāda jēga, jāskrien vismaz 30 minūtes. Svarīgi neskriet pa ātru. Labāk pavisam lēnu, bet mierīgi un pusstundu. Svaru varētu palīdzēt nomest regularitāte un ilgstoši treniņi, bet arī tam jāsagatavojas pakāpeniski. Es šobrīd pati skrienu vismaz stundu, mazāk ne, bet tam vajadzīga laba fiziskā sagatavotība. Sāc ar 30 min lēnām un seko līdzi savām sajūtām. Pēc skriešanas arī ļoti būtiski ir izstaipīties, lai nākamajā dienā nekas nesāpētu. Vēl palīdz vadīt noskrietos km www.noskrien.lv manuāli vai arī, ja ir kāds no gudrajiem telefoniem, var lietot skriešanas aplikācijas, piemēram endomondo.

Želejas ir ogļhidrāti dzīvā veidā, kas ļoti labi uzsūcas organismā. Tās var nopirkt sporta veikalos. Es ieteiktu maratona veikalu Barona kvartālā uz Cēsu un Brīvības stūra, bet var arī citos paskatīties. Želejas vajadzīgas, ja skrien vairāk nekā 40 minūtes, jo organisms uzņemtās vielas iztērē un pēc 40 min sāk ķerties pie rezervēm, kas novājina organismu. Želejas palīdz iedot nepieciešamo enerģiju skriešanai. Maratona laikā apēdu 7 želejas, pusmaratona laikā 4 gab. Bet vidēji pēc katriem 5-6 km var vienu apēst.