Revolūcija vārdā Cosmopolitan

Iespējams, ka tu šodien nelasītu Cosmopolitan, visticamāk, žurnāls ar šādu nosaukumu būtu beidzis pastāvēt jau pirms vairākiem gadu desmitiem, ja vien ne sieviete vārdā Helēna Gērlija Brauna. Ne velti viņu uzskata par vienu no 20.gadsimta ietekmīgākajām sievietēm un viņai tiek piedēvēti seksuālās revolūcijas aizsācējas lauri.


Žurnāls pasaules pilsoņiem
Cosmopolitan pirmoreiz iznāca Ņujorkā jau 1886.gadā ar moto “Pasaule ir mana dzimtene, un visa cilvēce ir mani tautieši”. Arī pats nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmēja to pašu – “pasaules pilsonis”. Tas bija skaists žurnāls ar visai dārgu abonēšanas maksu, kurā tika publicēti izsmeļoši materiāli par pirmatnējo cilvēku dzīvi, kāpējiem Vezuva kalnā un Mocarta likteņa līkločiem, Eiropas apceļotāju piezīmes un mežonīgo Āfrikas dzīvnieku piedzīvojumi. Atsevišķa sadaļa bija veltīta tieši sieviešu interesēm – ar rakstiem par modi, mājas dekorēšanu, pavārmākslu un bērnu audzināšanu. 1892. gadā žurnāla prestižu vairoja par redaktoru ieceltais cienījamais literāts Viljams Dīns Hovelss, kurš izdevumam piesaistīja daudzus augstas raudzes rakstniekus – sākot ar Henriju Džeimsu,  Teodoru Dreizeru, Ernestu Hemingveju un Radjardu Kiplingu, beidzot ar Džeku Londonu un Bernardu Šovu.

19.gadsimta beigās Cosmopolitan bija iekarojis stabilu vietu Amerikas ilustrēto mēneša izdevumu vidū. 1905.gadā žurnālu pārpirka Viljams Hērsts, un tā izdošanas tiesības joprojām pieder The Hearst Corporation. Pagājušā gadsimta vidū literārā žurnāla tirāža piedzīvoja katastrofālu kritumu, viens pēc otra zuda arī reklāmdevēji – acīmredzot sabiedrības intereses bija mainījušās. 1965.gadā Ričardam Dīmsam, kompānijas Hearst Magazines prezidentam, vairs nebija ko zaudēt, tāpēc viņš bija gatavs piekrist jebkurai, pat trakākajai reformu idejai.

Ja izdevuma reanimācijas mēģinājums ciestu sakāvi, žurnālu mierīgu sirdi varētu klapēt ciet. Tieši šādā brīdī ar savu ideju par jauna, vēl neredzēta sieviešu žurnāla izveidi viņa kabinetā iesoļoja 43 gadus vecā Helēna Gērlija Brauna. 1965.gada martā Helēna kļuva par Cosmopolitan jauno redaktori un uz visiem laikiem mainīja sieviešu žurnālu iedabu.

Ceļš slavas virzienā
Helēna piedzima 1922.gadā Arkanzasas štatā, viņas vecāki bija skolotāji, bet tēvs gāja bojā traģiski nejēdzīgā negadījumā lifta šahtā, kad meitenei bija tikai 10 gadi. Drīz pēc tam Helēnas māsa saslima ar bērnu trieku, kas viņu uz mūžu piesaistīja ratiņkrēslam. No briesmīgajiem pārdzīvojumiem māte pārcieta vienu depresijas lēkmi pēc otras. Un Helēna Gērlija izdarīja to, ko viņas vietā darītu jebkura jauna, stipra sieviete – 18 gadu vecumā viņa atvadījās no drūmās bērnības un pārcēlās uz Losandželosu, kur sāka strādāt par sekretāri. Dzīve viņu mētāja no vienas firmas uz otru, galu galā 13 gadu laikā viņa nomainīja 17 sekretāres darbavietas. Piecdesmitajos gados viņa iekārtojās darbā reklāmas aģentūrā Foote, Crane & Belding, kur viņai izdevās apburt bosu ar neparasti radošu vēstuļu rakstīšanas stilu un viņa saņēma paaugstinājumu amatā, kļūstot par tekstu redaktori. Pamazām viņa guva arvien lielāku profesionālu atzinību, drīz vien Helēna jau strādāja prestižajā aģentūrā Kenyon & Eckhardt, un sešdesmito gadu sākumā kļuva teju par vislabāk apmaksāto tekstu redaktori visā ASV. Tomēr pamazām viņu sāka mākt šaubas par sava darba noderīgumu, tāpēc īsti laikā nāca vīra it kā starp citu izmestā replika: “Kāpēc gan tu negribi uzrakstīt grāmatu?”

Sekss un neprecēta meitene

Vairākas nedēļas viņa pavadīja, iegrimusi topošās grāmatas uzmetumā un izmantodama katru brīvu brīdi pat frizētavas apmeklējuma laikā. Tā tapa Sekss un neprecēta meitene – himna jaunu, brīvu sieviešu dzīves priekšrocībām, kas izraisīja vētrainu kritiku puritāniski noskaņotajā sabiedrības daļā. Bet grāmatu pirka, un tā kļuva par bestselleru. Pati autore nespēja noticēt savas pirmās grāmatas galvu reibinošajiem panākumiem. “Bez augstākās izglītības, iespaidīga inteliģences koeficenta un ietekmīgiem draugiem, kas piedāvātu labas darba iespējas, es diezgan labi izķepurojos, ņemot talkā vien veselo saprātu un nepieciešamību (man taču vajadzēja ēst!),” viņa saka, piebilstot, ka grāmatas Sekss un neprecēta meitene iedarbības noslēpums droši vien slēpjas faktā, ka  viņa patiesi un no sirds uzrakstījusi, ka palikt ilgu laiku neprecētai nav nekas slikts un ka tas neizslēdz pilnasinīgas dzīves baudīšanas iespējas, ieskaitot seksu, protams. “Es biju neprecējusies 37 gadus. Kurš vēl labāk spētu uzrakstīt šādu grāmatu?” Neaptaujājot cilvēku simtus, Helēna vienkārši rakstīja par sevi un savām draudzenēm laikā, kad sabiedrībā bija pieņemts, ka meitenes līdz laulībām ir nevainīgas. “Bet viņas nebija nevainīgas, vismaz pēc Otrā pasaules kara nē, tomēr cilvēki turpināja izlikties. Valdīja uzskats, – ja tev ir 29 gadi un tu vēl neesi precējusies, vari uzreiz mesties lejā no Lielā Kanjona. Bet, ja tev ir sekss bez laulības, tu vari pat nepūlēties iet uz Lielo Kanjonu, vienkārši iebāz galvu krāsnī,” tā laika situāciju raksturo Helēna Gērlija Brauna. Par šo uzdrošināšanos daudzi viņu apmētāja ar tomātiem. “Es tikai runāju patiesību, un dažiem tas ir nepatīkami,” viņa secina. Sekss un neprecēta meitene torpedēja absurdāko mītu – ka katrai meitenei iespējami ātrāk jātiek pie vīra.  Helēna Gērlija Brauna pierādīja, cik neatvairāma, visu varoša, drosmīga un apskaužama var būt neprecēta sieviete. Amerikāņu rakstniece Maksīne Deivisa jūsmo: “Viņa vientuļas sievietes dzīvi apraksta tik burvīgi un izaicinoši, ka jebkura precēta sieva varētu uzdot sev jautājumu, kāpēc viņa vispār ir apprecējusies.” Protams, Helēna Gērlija Brauna neiestājās pret laulību institūciju. Viņa tikai atklāti pateica, ka sievietes mērķis nav ātrāk tikt pie altāra, bet gan dzīvot pilnvērtīgu dzīvi kā patstāvīgai, neatkarīgai būtnei, kamēr viņa satiek vīrieti, kuru viņa gribētu apprecēt.

Divus gadus pēc iznākšanas Helēnas Gērlijas Braunas grāmata tika izmantota par scenārija pamatu tāda paša nosaukuma filmai ar tolaik pieprasītākajām Holivudas kinozvaigznēm galvenajās lomās – Toniju Kērtisu, Natāliju Vudu, Henriju Fordu un Lorēnu Bekolu. Šajā laikā grāmata Sekss un neprecēta meitene tulkota 16 valodās un izdota 28 valstīs.


Pie Cosmo stūres
Pēc grāmatas iznākšanas Helēna Gērlija Brauna sāka saņemt simtiem vēstuļu no sievietēm, kurām grāmata bija palīdzējusi saprast, ka viņas nav nenormālas. “Es centos atbildēt uz visām vēstulēm, un kādu dienu, kad pa pastu pienāca kārtējais vēstuļu maiss, mans vīrs teica: “Ja tev būtu pašai savs žurnāls, tu visām šīm sievietēm varētu atbildēt uzreiz.” Domu par šāda tipa sieviešu žurnālu viņi izplatīja pa visu Ņujorku cerībā atrast ieinteresētu izdevēju, taču vienīgās dzirdīgās ausis izrādījās Ričardam Dīmsam no The Hearst Corporation. Tā Helēna Gērlija Brauna bez jebkādas pieredzes žurnālistikā tika uzaicināta ieņemt galvenās redaktores vietu žurnālā Cosmopolitan. “43 gadu vecumā es beidzot nokļuvu vietā, kur es varēju strādāt darbu, kas man tiešām patīk,” atceras Helēna.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados pasaulē sieviešu žurnālu netrūka, taču tie visi kā viens publicēja rakstiņus ar padomiem, kā rīkoties, ja zeķei noiris valdziņš, un ar kādiem viltīgiem paņēmieniem iztīrīt traipus no vīra izejamā krekla. Cosmo apgrieza šo vecmodīgo pasauli kājām gaisā, ievedot lasītājas jaunu sieviešu dzīves krāsainajos noslēpumos, sākot no skaistumkopšanas un izdevumu plānošanas, beidzot ar informāciju par aktualitātēm kultūras jomā. Redaktore sprieda pēc sevis un ticēja, ka pasaulē ir miljoniem meiteņu, kas alkst pašapliecināties, meklē interesantu darbu, ilgojas pēc labākām attiecībām un kvalitatīvas intīmās dzīves. Cosmo savas lasītājas uzrunāja tik vaļsirdīgi un intīmi, kā to nebija uzdrošinājies darīt neviens preses izdevums. Un trāpīja desmitniekā – jau pirmais numurs 1 miljona lielā tirāžā tika pārdots līdz pēdējam eksemplāram. Helēna Gērlija Brauna, sieviete, kura nebaidījās paust savu viedokli, pierādīja, ka ar smagu darbu un aizrautību tu vari sasniegt pat to, kas šķiet nesasniedzams. “Mēs iedvesmojām. Mēs centāmies palīdzēt risināt problēmas, īstenot sapņus,” atceras žurnāla redaktore.

Jauna laikmeta sākums
Cosmopolitan kļuva par tendenču noteicēju jauneklīgam dzīves stilam, mainot visu sieviešu žurnālu formātu. Konkurenti sāka censties imitēt žurnāla dizainu un saturisko virzienu. Manhetenā atvērās pirmie bāri neprecētajiem. Amerikāņu sarunvalodā ieviesās jaunvārdiņi – izteicieni laulības un sakars tagad tika aizvietoti ar daudz liberālāko jēdzienu attiecības. Jauns, neprecējies cilvēks kļuva teju vai par modes lietu – bāri, klubi un žurnāli palīdzēja radīt neprecēto kultūru un identitāti. Miljoniem sieviešu Cosmo bija vairāk nekā žurnāls, tas simbolizēja jaunu laikmetu, atklāti runājot par seksuālajām problēmām un veselai sieviešu paaudzei atklājot noslēpumainā vārda orgasms nozīmi. Protams, Helēna Gērlija Brauna neizgudroja seksu, tomēr viņa atklāja sievietēm, kā no tā gūt lielāku prieku un nejusties par to vainīgai.

Kaut arī sieviešu seksuālās emancipācijas process bija aizsācies jau Otrā pasaules kara laikā, Helēna Gērlija Brauna kļuva par sieviešu kustības redzamāko propagandisti, kas aizstāvēja mīlestību bez saistībām, bez atbildības pret ģimeni un bērniem. Galvenā atšķirība no radikālās feminisma kustības bija idejā sabalansēt sievietes brīvību ar viņas pievilcību un mīlestību pret vīrieti. Cosmo atļāva sievietēm neienīst vīriešus: “Vīrieši nebija ienaidnieki – nu varbūt daži, bet ne visi. Tu vari pievērst uzmanību savam izskatam un justies lepna par savu skaistumu, tomēr joprojām būt feministe,” teica Helēna, uzsverot, ka Cosmo vienmēr bijis feministisks žurnāls ar moto “Nedzīvo vīrieša dēļ, dzīvo sev”. Atšķirība bija nostājā, ka sieviete drīkst būt seksīga, baudīt seksu, mīlēt vīriešus un tomēr būt feministe. Tādējādi viņa nenoliedzami bija liberālāka nekā radikālās feministes, kas centās izdzēst atšķirību starp dzimumiem. Ne velti vecās morāles piekritēji dēvē Helēnu Gērliju Braunu par “bīstamāko sievieti pasaulē”.

Cosmo lasītāja bija un joprojām ir vidēji 18 līdz 34 gadus veca sieviete, kura mīl vīriešus, mīl bērnus, tomēr joprojām ir viņa pati. “Viņa nav tikai māte, māsa, sieva, draudzene – viņa vēlas, lai par viņu spriestu pēc padarītā. Tā vienmēr ir bijusi žurnāla formula, jo mīlestība un darbs ir vienlīdz svarīgas vērtības,” skaidro Cosmopolitan ilggadējā redaktore.

Dzīve kā pierādījums
Helēnas Gērlijas Braunas privātā dzīve par visiem simts procentiem ir kā pierādījums viņas Cosmo integrētajai teorijai, ka tu vari sasniegt visu, ko vēlies. Kad viņa iepazinās ar savu nākamo vīru Deividu Braunu, Helēna uzreiz zināja, ka viņš ir pievilcīgs. “Es vaicāju draudzenei, vai viņa var mūs savest kopā, bet viņa atteica – nav īstais brīdis. Viņš bija kino producents un satikās ar jaunām aktrisītēm. Bet pēc gada draudzene piezvanīja un teica – ir laiks. Viņa noorganizēja pusdienas, un tā tas notika,” par savas laulības dzīves aizsākumiem stāsta Helēna. Viņa toreiz bija 36 gadus veca sieviete, kas mērķtiecīgi krāja naudu personīgajam auto. Deividu šāda patstāvība piesaistīja – tas bija kas jauns. Gadu pēc viņu attiecību sākuma Helēna paskaidroja Deividam, ka grib precēties: “Es biju pietiekami veca. Viņš bija precējies jau divas reizes, bet es nevienu. Viņš sākumā negribēja, tomēr beidzot padevās.”

Helēna Gērlija Brauna ar vīru nodzīvoja laimīgā laulībā vairāk kā 50 gadus. Viņš bija tas, pēc kura ierosinājuma Helēna ķērās rakstīt grāmatu Sekss un neprecēta meitene, viņš iedrošināja sievu pieņemt darba piedāvājumu Cosmo. “Es varētu viņu kādu rītu nogalināt, kad viņš atkal kārtējo reizi nevarēs atrast savas brilles, bet vairumā gadījumu es viņu mīlu, viņš man pat patīk. Viņš nebrīnās par maniem plastisko operāciju rēķiniem, tas ir mīļi,” viņa smejas.

Helēna Gērlija Brauna 32 gadus bija žurnāla Cosmopolitan galvenā redaktore līdz 1997. gadā atkāpās no amata, lai dotu vietu jaunākai redaktorei. Taču viņa ne mirkli nemeta mieru un turpināja aktīvi darboties Cosmo valstībā, pārraugot visus Cosmopolitan starptautiskos izdevumus. Savu dažkārt atkailināto godīgumu, kas bija viens no viņas žurnālā ieviestajiem pamatprincipiem, sievietes seksuālās brīvības leģendārā aizstāve nezaudēja pat 84 gadu vecumā, atklāti ironizējot par saviem pūliņiem kaut cik pilnvērtīgi aizpildīt vecumdienas. Viņa atzina, ka vecums nav medusmaize un ka viņa sāpīgi pārdzīvo slavas spozmes zudumu, kopš viņa vairs nav pasaulē pārdotākā sieviešu žurnāla galvenā redaktore. Tomēr viņa cīnījās – apmeklēja deju nodarbības, divreiz dienā vingroja, tāpēc tikpat kā neslimoja: “Es nedomāju, ka novecot ir jautri. Bet man šķiet, ka jāturpina cīnīties, citādi var iekrist smagā depresijā.”

2012. gada 13. augustā 90 gadu vecumā pasaule atvadījās no leģendārās Cosmopolitan redaktores Helēnas Gērlijas Braunas. Mēs vienmēr atcerēsimies, kādu ieguldījumu šī sieviete ir devusi un kā ietekmējusi sieviešu dzīvi visā pasaulē. Helēnas Gērlijas Braunas pēctece, bijusī ASV Cosmopolitan galvenā redaktore Keita Vaita atzīst: "Iespēja sekot Helēnas pēdās man ir milzīgs gods. Viņa paveica īstu revolūciju sieviešu žurnālu industrijā ar vēlmi iedrošināt un iedvesmot sievietes visā pasaulē. Helēna reiz man stāstīja, ka divas no svarīgākajām lietām, ko viņa vēlējās pavēstīt sievietēm ar Cosmo palīdzību, bija - tev nav jābūt precētai, lai izbaudītu savu dzīvi un tev nav jābūt precētai, lai nodarbotos ar seksu. Šīs atziņas bija revolucionāras tieši tāpēc, ka līdz tam brīdim sievietes jutās apkaunotas, ja viņām bija sekss bez laulību saistībām un turējās pie pārliecības, ka tikai kopā ar vīrieti sieviete var būt laimīga. Cosmo turpina savu veiksmes stāstu, jo esam palikuši uzticīgi Helēnas vīzijai."

Helēnas Gērlijas Braunas vadības laikā Cosmopolitan kļuva par neprecēto meiteņu Bībeli visā pasaulē un līdz pat šim brīdim ir saglabājis savu statusu.

Cosmopolitan  pasaule
Latvija 2002. gadā kļuva par 44.valsti, kurā ir pašai savs Cosmopolitan.
Šobrīd Cosmo tiek izdots 34 valodās, un to var nopirkt vairāk nekā 100 valstīs, kas to padara par visietekmīgāko sieviešu žurnālu. Sievietes visā pasaulē, tāpat kā tu, uztver Cosmo kā vecāko māsu, kas tev var dot padomus attiecību, seksa, veselības un karjeras jautājumos, ar kuru kopā pasmieties un apspriest jaunākās modes tendences. Neraugoties uz nacionālajām atšķirībām dažādās zemēs, Cosmo lasītājas visā pasaulē ir brīvas, neatkarīgas, mīlošas un skaistas būtnes, kuras lepojas ar to, ka ir sievietes.

 
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits